Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) ir joma, ar kuras progresu saistītas daudzu pasaules valstu attīstības stratēģijas. Turklāt IKT potenciālu saskata gan valstis ar augstiem ienākumiem, gan tās, kuru attīstība līdz šim nav bijusi tik veiksmīga. Nodaļa iezīmē būtiskākos IKT nozares darbībai nepieciešamos resursus un apskata galvenos biznesa modeļus, pozicionējot šajā resursu un aktivitāšu telpā Latvijas IKT nozares piedāvājumu un salīdzinot to ar situāciju citās valstīs.
Globālās attīstības tendences
Nenoliedzami, pēc digitālās revolūcijas pēdējo piecdesmit gadu laikā IKT ir būtiski progresējušas un izmainījušas gan cilvēku ikdienas dzīvi un uzņēmumu darbību, gan padarījušas iespējamus jaunus biznesa modeļus. Taču to, kā IKT nozare attīstīsies nākotnē un kāda būs tās ietekme uz produktivitāti, nodarbinātību un cilvēku dzīves kvalitāti, prognozēt ir grūtāk.
Tehnoloģiju optimisti uzskata, kamēs dzīvojam otrā mašīnu laikmeta sākumposmā un ka funkcionāla un reāli pielietojama mākslīgā intelekta izveide kombinācijā ar lielākās daļas pasaules iedzīvotāju sasaisti vienotā digitālā tīklā ir radījušas priekšnosacījumus izgudrojumiem, kas tuvākajā laikā lielu daļu zinātniskās fantastikas ideju pārvērtīs ikdienas realitātē.[1] Taču izskatās, ka līdzšinējais IKT progress ir salīdzinoši minimāli ietekmējis produktivitātes rādītājus, un apstrādes rūpniecības nozarēs, kas intensīvāk izmanto IKT risinājumus, produktivitāte nepieaug ātrāk kā pārējās.[2] Pamatojoties uz šiem novērojumiem, skeptiķi apgalvo, ka IKT balstītās inovācijas sevi jau ir izsmēlušas un pēc to ietekmes nav salīdzināmas ar iepriekš radītajiem izgudrojumiem (it īpaši iekšdedzes dzinēju un elektri kāciju), kuri produktivitāti kāpināja līdz pat 1970. gadiem.[3]
Skeptiķi uzskata, ka kopš 1970. gadiem tehnoloģiskie uzlabojumi koncentrējušies izklaides, komunikāciju un informācijas apstrādes jomās, minimāli ietekmējot ekonomiku ārpus šīm aktivitātēm. Savukārt optimisti norāda uz dažādiem potenciālajiem iemesliem produktivitātes pieauguma iztrūkumam, sākot no neprecizitātēm mērījumos un beidzot ar grūti novēršamiem kavēkļiem atsevišķos ražošanas procesa posmos, kas ierobežo iespējas gūt labumu no tehnoloģiskajiem uzlabojumiem citviet. Taču visi piekrīt, ka IKT mūsdienās ne tikai papildina un ļauj labāk izpausties atsevišķām darbinieku prasmēm un iemaņām, bet arvien vairāk arī aizstāj darbiniekus noteiktu uzdevumu izpildē.[4] Lai gan tehnoloģiju attīstību prognozēt ir sarežģīti un jo tālāk nākotnē skatāmies, jo vairāk pārsteigumu varam sagaidīt, attēlā apkopotas būtiskākās IKT nozares attīstības tendences, fokusējoties uz tehnoloģijām, kuras jau maina pastāvošo lietu kārtību un kuru pielietojums varētu būtiski pieaugt tuvākajā laikā.
[1] Brynjolfsson, E. and McAfee, A. 2014. The Second Machine Age: Work, Progress, and Prosperity in a Time of Brilliant Technologies. New York: W.W. Norton & Company.
[2] Acemoglu, D., Autor, D., Dorn, D., Hanson, G. and Price, B. 2014. Return of the Solow Paradox? IT, Productivity, and Employment in US Manufacturing. American Economic Review: Papers & Proceedings, 104(5), 394–399.
[3] Gordon, R. 2016. The Rise and Fall of American Growth: The U.S. Standard of Living since the Civil War. Princeton, NJ: Princeton University Press.
[4] Frey, C. B. and Osborne, M. 2013. The Future of Employment: How Susceptible are Jobs to Computerisation? University of Oxford; Arntz, M., Gregory, T. and Zierahn, U. 2016. The Risk of Automation for Jobs in OECD Countries: A Comparative Analysis. OECD Social, Employment and Migration Working Papers, No. 189.