Mēs ticam, ka ekonomiskā izaugsme ir vienīgais pareizais Latvijas demogrāfisko, darba un labklājības problēmu ilgtermiņa risinājums.
Certus – neatkarīgas, bezpartejiskas ideju laboratorijas – mērķis ir fokusēties uz stratēģijām, kurām ir nākotnes perspektīva, lai attīstītu gan Latvijas rūpniecības konkurētspēju, gan Latvijas ekonomiku kopumā.
Mēs izmantojam procesu, ko Hārvardas profesors Deniju Rodriks (Dani Rodrik) dēvēja par stratēģisku sadarbību starp valsts un privāto sektoru. Mēs pulcinām vienuviet Latvijas ekonomistus un pētniekus kopā ar vadošajiem uzņēmējiem un politikas veidotājiem, un mūsu mērķis ir atklāt, kā uzlabot konkurētspēju un izveidot īstenojamas programmas katrai nozarei. Dziļš, strukturēts un nepārtraukts dialogs radīs idejas un politikas iniciatīvas, lai virzītu Latviju uz strauju ekonomisko izaugsmi.
Stratēģiskās sadarbības procesa centrā ir ikgadējais Latvijas Konkurētspējas Ziņojums. Tajā sniegta aktuālo Latvijas ekonomikas problēmu un izaicinājumu izpēte, ekonomikas sektoru analīze, kā arī piedāvātas politikas iniciatīvas valsts konkurētspējas paaugstināšanai. Papildus ikgadējam ziņojumam Certus reizi mēnesī publicēs īsu politikas pārskatu, kurā tiks sniegts apskats gan par jau esošiem, gan potenciālajiem izaugsmes veicinātājiem dažādās nozarēs, kā arī iekļauta aktuālo notikumu analīze.
Pirmā Certus konkurētspējas ziņojuma veidošanā piedalījās liels skaits pētnieku un speciālistu no Latvijas vadošajām universitātēm, biznesa skolām un pētniecības centriem. Vasaras laikā viņi intensīvi sadarbojās ar nozaru asociāciju, uzņēmumu, valdības, valsts sektora ekspertiem un konsultantiem. Viņi intervēja, pētīja, apsvēra, apsprieda un izstrādāja inovatīvus Latvijas konkurētspējas problēmu risinājumus.
Ziņojums skar horizontālos izaicinājumus, kas aptver visus Latvijas ekonomikas aspektus – depopulāciju un reģionu attīstību, MVU piekļuvi finansējumam, kā arī Latvijas ekonomikas piecu sektoru ar lielu izaugsmes potenciālu analīzi. Rekomendācijas ir fiskāli pamatotas. Ziņojumā netiek piedāvātas papildus izmaksas, nenorādot, iespējamos finansējuma avotus. Dažreiz tas var būt eiropas Savienības struktūrfondu finansējums, citkārt – budžeta līdzekļu pārvirzīšana no vienas jomas uz citu, bet dažos gadījumos nav nepieciešamas nekādas tiešās izmaksas.