Augstākās izglītības eksporta pienesums tautsaimniecībai

15 Februāris, 2017 Daunis Auers

Šogad turpināja pieaugt augstākās izglītības nozares eksports un nozares radītā pievienotā vērtība Latvijas tautsaimniecībai šajā mācību gadā ir 170 miljoni eiro. No tiem 84,5 miljoni ir tiešais pienesums (studiju maksas, nodokļu nomaksa uc) un 85,5 miljoni – netiešais pienesums (pienesums caur saistītām nozarēm, nauda ko ārvalstu studenti atstāj Latvijā, maksājot par mājokli uc.), liecina domnīcas Certus aplēses.

2016./2017. Studiju gadā Latvijas augstskolās akadēmiskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai studēja 6 314 ārvalstu studenti (salīdzinājumam, 2015./2016. Mācību gadā tie bija 5 458 studenti).

Augstākās izglītības eksports nodrošināja 1 703 darba vietas. Ārvalstu studentu tiešie nodokļu maksājumi šogad jau sasniedz 22,5 miljonus eiro, kas ir par 2,5 miljoniem eiro vairāk, nekā pērn.

Domnīcas Certus pērn veiktā pētījuma rezultāti un jaunākās aplēses par šī mācību gada rezultātiem augstākās izglītības eksportā šodien tika prezentētas Saeimas izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

 Ņemot vērā austākās izglītības eksporta pienesums Latvijas ekonomikā, kā arī nozares nākotnes potenciālu,  Certus eksperti iesaka nozares pārraudzību nodot Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Pēdējo divdesmit gadu laikā augstākā izglītība ir pierādījusi sevi kā nozīmīgs un pieprasīts, starptautiskos tirgos pārdodams pakalpojums. Valstis aizvien intensīvāk konkurē par gandrīz pieciem miljoniem starptautisko studentu, kas šobrīd studē ārpus savas valsts. Ja pašreizējais studentu skaita pieauguma temps saglabāsies, tad 2020./2021. studiju gadā Latvijā būs ap 18 000 ārvalstu studentu un nozares pienesums Latvijas tautsaimniecībai varētu sasniegt pat pusmiljardu eiro gadā.

Igaunija un Latvija ir guvušas līdzīgus panākumus ārvalstu studentu piesaistē kopš 2011./2012. studiju gada. Tomēr, ja Igaunijas universitātes ir guvušas panākumus, lielākoties pateicoties valsts nacionālajai stratēģijai, tad tai pašā laikā Latvijas augstākās izglītības iestādēm ir bijis jāstrādā patstāvīgi.

Administratīvo, dzīves apstākļu un izglītības kapacitātes (vairāk jāizmanto Rīgas kā Baltijas metropoles potenciāls) jautājumu risināšana ir galvenie soļi, kas veicami, lai atbalstītu Latvijas starptautiskās izglītības eksportu.

 

Certus rekomendācijas augstākās izglītības eksporta veicināšanai

 

  1. Ekonomikas ministrijas lomas paplašināšanās

Ekonomikas ministrijai būtu jāuzņemas atbildība par augstākās izglītības nozares eksportu, līdzīgi kā Lielbritānijas Uzņēmējdarbības, inovācijas un prasmju departaments bija atbildīgs par augstākās izglītības eksportu Lielbritānijā. Ekonomikas ministrija jādod iespēja universitātēm konkurēt Eiropas Savienības (ES) fondu piesaistē ar komercuzņēmumiem inovatīvu projektu realizācijā un studentu kopmītņu finansēšanā.

 

  1. Pārdaugava – Rīgas kampuss (Universitāšu pilsētiņa)

Publiskās investīcijas transporta un komunikāciju infrastruktūrā ar mērķi nodrošināt studiju, pētniecības un studentu izmitināšanas iespējas Pārdaugavā un pozicionēt Daugavas kreiso krastu kā starptautiskās augstākas izglītības centru.

Rīgas kampusa (universitāšu pilsētas) koordinācijas padome, kuras koordinēšanas funkcijas uzņemtos Rīgas mēra birojs, aicinātu Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Rīgas pašvaldības, universitāšu, kā arī privātā sektora pārstāvjus un ieinteresētās personas saskaņot investīcijas, daloties ar uz nākotni vērstu informāciju par turpmāko ārvalstu studentu skaitu, studentu mājokļu plānojumu un galvenajiem infrastruktūras projektiem.

 

  1. Vienkāršota un paātrināta ārvalstu studentu piesaiste