Bremzēt reģionu iztukšošanu var tikai ekonomikas izaugsme

02 Jūnijs, 2017

Certus, LTRK, LDDK: vienīgais risinājums reģionu pašvaldību turpmākai izdzīvošanai ir ekonomikas izaugsme un atpalicības no Rīgas mazināšana

“Cilvēku vēlme pamest Latviju vai palikt šeit ir atkarīga no ienākumu līmeņa Latvijā kopumā, salīdzinot ar ienākumiem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Savukārt Latvijas reģionu nākotne un demogrāfija ir atkarīga no ienākumu starpības starp Rīgu un reģioniem,” šodien Latvijas nacionālajā bibliotēkā notikušajā diskusijā uzsvēra domnīcas Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

_DSC7544

Fotoreportāža no diskusijas ir šeit: https://www.flickr.com/photos/organize/?start_tab=new_set Fotogrāfs Renārs Koris.

Domnīcas Certus sagatavotā demogrāfiskā prognoze modelē pakāpenisku Latvijas ienākumu tuvināšanos turīgāko Eiropas Savienības valstu ekonomiskajiem rādītājiem un paredz, ka straujais iedzīvotāju skaita kritums 2020. gados apstāsies, iedzīvotāju skaits pakāpeniski izlīdzināsies un būs nedaudz mazāks par 1,9 miljoniem.

_DSC7572

Certus prognozē, ka iedzīvotāju skaita stabilizāciju valstī kopumā veicinās algu pieaugums un tas, ka pakāpeniski samazināsies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas emigrē uz ārvalstīm, meklējot labāk algotu darbu. Iebraucošo migrantu skaits paliks nemainīgs un rezultātā iebraucēju skaits pārsniegs izceļotāju skaitu.

Tā vietā, lai migrētu uz ārzemēm, darbaspējīgā vecuma Latvijas iedzīvotāji turpinās migrēt no lauku novadiem uz pilsētām, īpaši uz Rīgu un Rīgas reģionu, kur ir iespējas saņemt augstāku atalgojumu un kur paveras plašākas profesionālās izaugsmes iespējas.

Rezultātā reģionu pašvaldības saskarsies ar divkāršu izaicinājumu: ilgtermiņa nodokļu bāzes samazināšanās vienlīdz ar pastāvīgi pieaugošiem izdevumiem, kas saistīti ar veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem pensionāriem.

Certus prognoze liecina, ka  jau 2030.gadā katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs būs vecāks par 65 gadiem. Darbspējīgā vecuma cilvēku paliks arvien mazāk un viņiem būs jāspēj ne tikai nopelnīt sev iztiku, bet arī uzturēt valsts budžetu, lai varētu nodrošināt veselības, izglītības, aizsardzības un citas sistēmas. Tas nozīmē, ka ir jādomā, kā atbalstīt mūsu uzņēmēju konkurētspēju un eksportspēju,” uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Gan valstij, gan pašvaldībām jāsāk gatavoties demogrāfiskajām pārmaiņām, kas skars Latviju nākamajā desmitgadē, secina Certus pētnieki. To uzskatāmi apliecina skolēnu skaita prognozes. Vidusskolas vecuma jauniešu skaits Rīgā pieaugs par 62% un Rīgas reģionā par 34%. Tomēr būs novērojams vidusskolas vecuma jauniešu skaita kritums citviet, it īpaši Vidzemē (-18%) un Latgalē (-23%). Mazie lauku novadi cietīs vissmagāk.

_DSC7573

Tomēr paredzams, ka augstāks IKP pieauguma temps varētu būtiski palēnināt Latvijas iekšējo migrāciju. Piemēram 5% IKP izaugsmes gadījumā  2030. gadā reģionos (Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale) būs par gandrīz 50 000 cilvēku vairāk, kas ir salīdzināms ar divām pilsētām kā Valmiera. Pie IKP izaugsme 5% šie cilvēki nedosies uz Rīgu labāka darba meklējumos, bet paliks reģionos, kur būs iespējams atrast darbu un algas starpība ar galvaspilsētu nebūs tik liela.

“Vienīgais risinājums reģionu pašvaldību turpmākai izdzīvošanai ir ekonomikas izaugsme un plaisas mazināšana starp ienākumu līmeni Rīgā un reģionos,” pārliecināts Vjačeslavs Dombrovskis. Ja šo starpību izdosies samazināt uz pusi, tad piemēram Latgalē 2030. gadā būs par 21 443  cilvēkiem vairāk, kas ir salīdzināms ar vienu pilsētu kā Rēzekne .

_DSC7679

“Ieplānotā nodokļu reforma ir tieši tas instruments, kas ļaus iekustināt ekonomisko attīstību, spēs dot divus galvenos dzinējspēkus Latvijas ekonomikai – paaugstināt eksportspēju, kā arī produktivitāti,” pārliecināts Jānis Endziņš. Eksportspēja var augt, ja būs pārdomāta darba algu politika. Savukārt produktivitāti iespējams sasniegt tad, ja uzņēmumiem tiks radīta sistēma ar mērķi ieguldīt savā ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, piemēram, iegādājoties jaunas iekārtas, paplašinot telpas utt. Šajā gadījumā nozīmīga ir 0% reinvestētā peļņa, viņš uzsvēra.

“Izvērtējot globālās demogrāfijas tendences un darba spēka trūkuma riskus, sociāli atbildīgi darba devēji jau šodien rīkojas un plāno ilgtspējīgas attīstības stratēģijas. Tāpēc jo īpaši būtiski šobrīd ir kopīgi sakārtot nodokļu politiku, kas ilgtermiņā stimulēs gan uzņēmējdarbības konkurētspēju, gan iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, īpaši zemo algu saņēmējiem, gan radīs investoriem pievilcīgāku vidi,” diskusijā uzsvēra Latvijas darbadevēju konfederācijas (LDDK) izpilddirektore Līga Meņģelsone. Viņa norādīja, ka Certus pētījums apliecina, ka darba devējiem jāmainās līdzi darba tirgus tendencēm, un uzdevums ir sagatavot ilgtermiņā motivējošus nosacījumus visās nozarēs.

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati apstiprina Certus prognozes. Certus prognozēja, ka 2017.gadā Rīgā dzīvos 1 006 407 cilvēki, un CSP dati uzrāda, ka Rīgā ir 1 006 377 iedzīvotāji. Certus arī prognozēja, ka šogad Latgalē iedzīvotāju skaits saruks par 6300 cilvēkiem, CSP dati apliecina, ka prognoze ir bijusi visai precīza un uzrāda samazinājumu par 6244 cilvēkiem.

 

Demogrāfiskās prognozes liecina, ka līdz 2030.gadam mirušo skaits Latvijā aizvien pārsniegs jaundzimušo skaitu, jo dzīves ilgums turpina pieaugt, bet dzimstības līmenis joprojām ir zems. Latvijas sabiedrība kļūs aizvien sirmāka. 2030. gadā viens no četriem iedzīvotājiem būs vecāks par 65 gadiem.

Šodien Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika diskusija “Demogrāfija un valsts attīstība. Reģionu nākotne”, ko rīkoja domnīca Certus, sadarbībā ar LTRK un Latvijas darbadevēju konfederāciju. Tajā tika prezentētas arī Certus prognozes par demogrāfijas tendencēm Latvijā līdz 2030.gadam. Ar pilno Certus ziņojumu par demogrāfisko situāciju var iepazīties šeit:

http://certusdomnica.lv/agenda/latvijas-demografiskais-portrets-sodien-un-rit/.