Darījumu tūrisms – Rīgas iespējas

31 Jūlijs, 2017 Juris Grīnvalds delfi.lv

Pasaules tūrisma industrijā darījumu tūrisms tiek uzskatīts par vienu no izdevīgākajiem darbības veidiem – tas nav atkarīgs no klimatiskajiem un laika apstākļiem, tam nav nepieciešami unikāli vēstures un arhitektūras pieminekļu, toties tas saistās ar lielām budžeta tāmēm, grupu pasūtījumiem un stabili augošu pieprasījumu. Statistikas dati liecina, ka, ierodoties valstī darījumu dēļ, tūristi ik dienas tērē piecreiz vairāk nekā atpūtas braucienos. Darījumu tūrisma apgrozījums pasaulē pārsniedz 1 triljonu eiro gadā.

Darījumu tūrisms parasti tiek iedalīts šādās kategorijās: business travel (lietišķais tūrisms, tas ir, uzņēmumu komandējumu organizēšana) un MICE (abreviatūra angļu valodā no vārdiem Meeting, Incentives, Conferences, Exhibitions – sanāksmes, motivējošais tūrisms, konferences, izstādes). Lietišķais tūrisms iekļauj braucienu organizēšanu, kas saistīti ar darījumu mērķiem – līgumu parakstīšanu vai sarunas. MICE virziens orientēts uz daudz plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot liela mēroga pasākumu, piemēram, izstāžu, semināru, konferenču rīkošanu.

Galvenā MICE sektora iezīmē ir tā, ka organizatoriem jāspēj klientiem piedāvāt ne vien vietas pieejamību, tas ir, ērtu satiksmi, pasākuma norisei pielāgotu aprīkotu telpu, bet arī virkni citu pakalpojumu, kas nodrošinātu dalībnieku profesionālo saziņu un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Saskaņā ar Pasaules ceļojumu un tūrisma padomes (World Travel & Tourism Council, WTTC) datiem 2015. gadā darījumu tūrisma tirgus pasaulē pārsniedza 0,96 triljonus eiro, bet 2016. gadā – sasniedza vienu triljonu eiro. Tiek lēsts, ka līdz 2026. gadam darījumu tūrisma globālā tirgus vērtība būs 1,44 triljoni eiro, bet gada pieaugums – vidēji 3,7%.

Kāds ir MICE sektora pienesums ekonomikai?

Saskaņā ar Starptautiskās kongresu un konferenču asociācijas datiem katrs liela mēroga starptautisks kongress sniedz ieguldījumu valsts ekonomikā vidēji 1,04 miljonu eiro apmērā. Tiek uzskatīts, ka viens šāda pasākuma dalībnieks vidēji iztērē 1 523 eiro. Salīdzinājumam, Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka parasts ārvalstu tūrists, kas ierodas Latvijā, braucienam un vizītei tērē 332,7 eiro, bet ceļojot kopā ar ģimeni vai draugiem – 209,41 eiro.

Kopējā statistika pa valstīm netiek apkopota. Bet, piemēram, Nīderlandē 2014. gadā MICE sektora īpatsvars darījumu tūrisma nozarē bija 27% un kopējie sektora ieņēmumi sasniedza 2,3 miljardus eiro. Turklāt nozarēs, kas tiešā vai netiešā veidā saistītas ar šo nozari, izveidotas 55 200 darbavietas.

Latvijā pagaidām nav detalizētu statistikas datu par MICE tirgus attīstību. Saskaņā ar CSP datiem 2016. gadā darījumu nolūkos Latvijā ieradās 344 000 viesu jeb 19% no visiem ārzemniekiem, kas uzturējās valstī vismaz pāris dienas. Tas ir par 153 000 mazāk nekā 2015. gadā. Abos gadījumos minētajā grupā ietilpst ne tikai lielu starptautisku pasākumu (konferences, semināri, izstādes) apmeklētāji, bet arī individuāli ceļotāji, kas ieradušies komandējuma nolūkā, piemēram, lai piedalītos sarunās vai parakstītu dokumentus.

Starptautiskās kongresu un konferenču asociācijas dati liecina, ka pasaulē ik gadu notiek aptuveni 20 000 starptautiski pasākumi (konferences, kongresi, sanāksmes).

Par veiksmīgākajām pilsētām starptautisku konferenču un kongresus piesaistē tiek uzskatītas Parīze (196 pasākumi 2016. gadā), Vīne (186), Barselona (181) Berlīne (176), Londona (153). Rīgā pagājušajā gadā tika sarīkoti vien 33 liela mēroga pasākumi, ierindojot to 79. vietā citu pasaules pilsētu vidū. Starp Baltijas valstu galvaspilsētām vislabākie rādītāji ir Rīgai, lai arī valstu vidū līdere tomēr ir Igaunija, kur 21 liels pasākums notika ārpus galvaspilsētas.

Rīgas priekšrocības

Lai arī MICE sektorā ir augsts konkurences līmenis, Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ir savas priekšrocības.

Pirmkārt, svaigums. Baltijas reģions pasaulē joprojām tiek uzskatīts par salīdzinoši jaunu un mazpazīstamu, un tas piesaista darījumu tūristu interesi. Otrkārt, ģeogrāfiskā pieejamība, kuru, pirmkārt, nodrošina lidosta “Rīga”. Treškārt, cenu priekšrocības, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Ceturtkārt, viesnīcu (jo īpaši četru un piecu zvaigžņu viesnīcu segmentā), restorānu un citas tūrisma infrastruktūras pieejamība.

Piektais svarīgais faktors ir drošība. Pēc teroristu uzbrukumiem Parīzē un Briselē tradicionālie darījumu tūrisma galamērķi sākuši zaudēt pievilcību liela mēroga starptautisku sanāksmju organizētāju acīs. Toties audzis pieprasījums pēc nelielām, klusām un tūristu vidū ne tik populārām pilsētām – tādām kā Rīga vai Tallina.

Un mājasdarbs

Viens no galvenajiem Rīgas trūkumiem cīņā par darījumu tūristu piesaisti ir mūsdienīgu telpu trūkums liela mēroga pasākumu rīkošanai. Pilsētā esošā infrastruktūra ļauj vienuviet uzņemt ne vairāk kā 1200 dalībniekus, kas būtiski ierobežo iespēju organizēt vidēji lielus (līdz 1500 dalībniekiem) un lielus pasākumus.

Vēl viens Latvijas vājais punkts ir efektīvas koordinācijas trūkums starp valsti, pašvaldību un privātiem uzņēmumiem. Uz nesen izveidotās biedrības “Latvijas Kongresu birojs” bāzes būtu jāveido struktūra, kas nodrošinātu profesionālus mārketinga un organizatoriskos pakalpojumus, papildinot Rīgas aģentūras “Meet Rīga” un Ekonomikas ministrijas Tūrisma departamenta centienus. Starptautiskā pieredze liecina, ka tūrisma nozares MICE sektora veiksmīgai attīstībai ir jāizmanto privātā un publiskā sektora partnerības principi. Piemēram, pēc tāda parauga darbojas Igaunijas Kongresu birojs, kurā apvienojušies privātie uzņēmēji un valsts uzņēmums „Enterprise Estonia”.