Izklaižu ir gana, kā būs ar maizi?

14 Augusts, 2017 Vjačeslavs Dombrovskis delfi.lv

Kāds gudrais ir teicis, ka cilvēki kas ir pietiekami prātīgi lai dotu labu padomu, parasti ir arī pietiekami prātīgi lai to nedotu. Pilnībā piekritu šai domai. Taču nevēlēšanas redzēt, kā topošo partiju veidotāji grasās pieļaut vēsturē aizgājušo partiju kļūdas, šodien ir pārvarējusi šo prātīgumu. Uzreiz jāpasaka, ka domātas ir tās 3-4 samērā jaunas vai topošās partijas, kuras pretendē uz “Vienotības” nišu.

Politika ir sabiedrības galveno domstarpību (pat konfliktu) spogulis. Latvijā tādas ir divas. Pirmais nopietnais sabiedrības dalījums ir etniskais. To pārstāv Nacionālā Apvienība no vienas puses, un Saskaņas centrs – no otras. Savukārt, iepretī populārajam uzskatam, otrais dalījums nav ‘liberāļos’ un sociāldemokrātos, jeb ‘labējās’ un ‘kreisajās’ partijās. Otrais dalījums ir starp tiem, kas vēlas straujāku virzību (acīmredzot, Eiropas un Rietumu pasaules virzienā), un tiem, kas ir vairāk konservatīvi un piesardzīgi. To otro, pārsvarā reģionos dzīvojošo grupu galvenokārt un visefektīvāk pārstāv Zaļo un Zemnieku Savienība (ZZS). Savukārt, straujākas virzības niša arī ir tā “Vienotības” niša.

Atļaušos izteikt hipotēzi par to, ko tad vēlas “Vienotības” nišas vēlētājs. Tas nedzīvo pagātnē un viņu tik ļoti neuztrauc kad, kurš, kam un ko ir nodarījis pāri. Viņš ir bijis un redzējis valstis kuru iedzīvotāji ir daudz ko panākuši un dzīvo labi. Viņš dzīvo Latvijā, bet vēlas “dzīvot ka Eiropā”. Protams, “Eiropa” ir daudz vairāk nekā tikai iekšzemes produkts uz vienu iedzīvotāju. Bet neliekuļosim un nemanīsim sevī – pirmkārt tās tomēr ir Eiropas ienākumu līmenis, kas dod iespējas atļauties arī daudz ko citu. Tāpēc nav liels pārsteigums, ka no “pro eiropeiskas” partijas vēlētājs sagaida straujāku virzību uz Eiropas dzīves līmeni. Un tas nav tikai “Vienotības” vēlētājs. Viena pēc otras socioloģiskās aptaujas apliecina, ka vēlētāji par prioritāri risināmajiem uzskata tieši ekonomikas attīstības jautājumus.

Izskatās, ka vēlētājs ir vīlies “Vienotības” spējā panākt ekonomikas izaugsmi pēc būtības. Pēdējie “Vienotības” nozīmīgie veiksmes stāsti ir bijuši krīzes pārvarēšana atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām, pēdējā lielā “iestāšanās”(eirozona), un vēl arī “vidēja iestāšanas” (OECD). Ar to lielas idejas arī izbeidzās. Spilgts piemērs – “ jaunā”, “restartētā” “Vienotība” paziņoja par savu plānu līdz Latvijas simtgadei ieviest ar uzņēmuma ienākuma nodokli neapliekamo reinvestēto peļņu, taču pati tā arī nebija spērusi reālus soļus šajā virzienā. To ieviesa ZZS ministre.

Tā vietā, lai nopietni pieķerties ekonomikas izaugsmes jautājumiem, “Vienotība” pievērsusies dažādiem alternatīviem plāniem: “pret oligarhu”, “godīgas politikas” un “Eiropas atribūtu” kustībām.

Šodien vienīgais palikušais “oligarhs” ir Aivars Lembergs. Tiek uzskatīts, ka viņam ir nopietna ietekme Zaļo un Zemnieku Savienībā. Un tagad matemātika. Vēsturiski “Vienotībai” parlamentā ir apmēram 20 deputātu mandāti. Lai izveidotu stabilu valdību vajag 51 mandātu un vairāk. Latvijas politikas nerakstīts likums ir, kā krievvalodīgo politiskai partijas ir izslēgtas no valdības veidošanas. Un “Saskaņai” Saeimā ir ap 30 mandātiem. Līdz ar to 51 un vairāk balsu koalīcija jāveido no apmēram 70 mandātiem. Ir 95% varbūtība, ka šī koalīcija būs jāveido tieši ar ZZS! Tātad visa šī nebeidzamā drāma kad “pret oligarhiem” retorikai seko valdība ar “oligarhu partijām”, kurai pēc kāda pārtraukuma atkal seko “pret oligarhiem” retorika, var nostrādāt dažas reizes. Taču pēc šīm dažām reizēm lielākā daļa vēlētāju tomēr saprot, ka drāmai pietrūkst ticamības.

Visu cieņu “par godīgu politiku” lozungam. Diemžēl vairāki politiķi šī lozunga aizsegā ir izvēlējušies vieglāko ceļu – nedarīt neko. Jo garantēti nekļūdās tikai tie, kas neko nedara. “Vienotības” nišas politiķiem un atbalstītājiem ir liels sašutums par to, ka Aivaram Lembergam, neskatoties uz visām apsūdzībām ir tik liela popularitāte socioloģiskajās aptaujās. Esmu pārliecināts, ka vēlētāji dotu skaidru priekšroku līderim, kurš kā modernās Singapūras “tēvs” Lee Kuan Yew trīsdesmit gadu laikā izvestu savu valsti no “trešās pasaules” līgas “pirmās pasaules valsts statusā, procesā nodrošinot praktiski nulles korupcijas līmeni. Taču izskatās, ka lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju nepatīk politiķi moralizētāji kuru CV nav nekādu sasniegumu.

Visbeidzot – “Eiropas atribūtu” pārņemšanas kustība. Recepte ir vienkārša. Tā ir orientācija vien uz dažu Eiropas atribūtu pārņemšanu un ieviešanu, ignorējot galveno – Eiropas ienākumu līmeni. Protams, atribūti ir dārgi. Visus pārņemt nav iespējams, jo tam nepieciešami Eiropas ienākumi. Tādēļ rodas situācija ka dažas jomās tiek finansētas teju Eiropas līmenī – bet vairākas citas trešās pasaules valstu līmenī. Ikdienā šāds modelis ir bieži sastopams: “hruščevkā” dzīvojošais cilvēks, kas ģērbjas pie “Armani” un brauc ar “Mercedes”. Proti, ārēji izskatās ka eiropietis, taču lai tiktu līdz patiesajam eiropietim vajadzīgs lielāks ienākumu līmenis.

Un te nu mēs nonācām pie jaunajiem politiskajiem piedāvājumiem. Izskatās, ka teju visi topošie politiskie spēki uzskata, ka “Vienotības” problēma nav sistēmiska, ka tā ir personāliju problēma. Ka visu atrisinās “jaunās sejas”. Un saturiski piedāvājums pēc būtības neatšķiras no “Vienotības”, ir vien šaurāka specializācija. Kāds specializējas raganu medībās. Cits – atribūtos. Nevienam no “jauniņajiem” nav skaidras vīzijas par to, kā tad mēs sasniegsim Eiropas dzīves līmeni ātrāk, nekā piecdesmit gadu laikā.

Šajā brīdi daži pateiks – a kāpēc steigties? Mēs zinām ka Latvijas ekonomika (iekšzemes kopprodukts) tā un tā aug par apmēram 4% gadā ja tajā ieplūst Eiropas fondi, un par apmēram 2% gadā (tikpat ātri ka vidēji pārejā Eiropa) ja neieplūst. Tā tas ir, taču ir vismaz viens bet.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir pensionāri. Patlaban apmēram 460 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir vecuma pensijas saņēmēji. Apmēram astoņi no desmit pensionāriem (368 tūkstoši) piedalās vēlēšanas. [1] Salīdzinājumam: viss ‘”Vienotības” elektorāts 12. Saeimas vēlēšanas bija apmēram 200 tūkstoši vēlētāju. Puse pensionāru – 230. tūkstoši cilvēku – dzīvo ar pensiju kas ir mazāka par 265 eiro mēnesī! 21 tūkstotis cilvēku kaut kā izdzīvo ar pensiju, kas ir mazāka par 100 eiro!

Visnotaļ maz pensionāru ir aktīvi sociālajos tīklos. Līdz ar to, tiem esošajiem un topošajiem politiķiem, kas par sabiedrības pieprasījumu spriež pēc tā ko viņi redz un dzirdēt no sociālajiem tīkliem, veidojas diezgan izkropļots un maldīgs priekšstats par to, kas cilvēkiem rūp. Iesāku aizvērt acis un uz mirkli iedomāties ka izskatītos, piemēram, Latvijas tvitertelpa, ja tajā pēkšņi paradītos teju pusmiljons cilvēku kas dzīvo ar vidēji 280 eiro lielo pensiju mēnesī. [2] Par ko tad tviteris “ceptos”?

Daži man gribēs pārmest populismu, taču esmu pārliecināts, ka jautājums par to, ko tieši plāno darīt, lai 460 000 cilvēku saņemtu vairāk, nekā 280 eiro pensiju, ir pamatots un pilnīgi leģitīms. Es arī uzskatu, ka tieši attieksme pret veciem cilvēkiem vislabāk raksturo sabiedrības vērtības.

Ir pilnīgi skaidrs ka vecie cilvēki paši nepelnīs dēļ tā, ka vecums nāk ar saviem ierobežojumiem. Viņi saņems vien to, ko darbspējīgie (un strādājošie) nomaksā nodokļos. Un tas būs atkarīgs no tā, cik daudz šo strādājošo ir, un kāds ir viņu atalgojums. Savukārt strādājošo atalgojums būs atkarīgs no tā, kā uzņēmumiem, kuros viņi strādā, veiksies, konkurējot starptautiskajos tirgos. Un šeit mēs atriežamies pie tā, ar ko katrai partijai un politiķim tomēr vajadzētu sākt – ekonomikas izaugsmes.

Mans novēlējums gan tiem, kas vēlas turpināt cīņu par “Vienotības” nākotni, gan tiem, kas cīnīsies par to lai ieņemtu tās vietu – apzināties, ka cilvēki no jums sagaida nevis skaistas proklamācijas un raganu medības vai dažu Eiropas ārējo atribūtu pārņemšanu. Cilvēki gaida reālu un strauju tuvināšanos Eiropas labklājības līmenim. Viss pārējais sekos. Un vienmēr der atcerēties kā sauc procesu, kad, atkārtojot vienu un to pašu darbību, kāds (pat ja tās ir “jaunās sejas”) cer iegūt atšķirīgu rezultātu.

Lai veicas!


 

[1] Saskaņā ar SKDS aptaujas datiem, 80.4% no iedzīvotājiem 55.-74. gadu vecuma grupā piedalījas 2014. gada vēlēšanās. https://www.cvk.lv/pub/upload_file/Petijumi/atskaite_CVK_102014.pdf

[2] Saskaņā ar CSB datiem, tāda bija vidēja vecuma pensija 2016. gada decembrī.