Kā Latvijai nokļūt uz pasaules IT kartes

13 Novembris, 2017 Vjačeslavs Dombrovskis, PhD Avots: Delfi.lv

IKT nozares attīstības iespējas un potenciāls pelnīti ir nonācis sabiedrības un politikas veidotāju uzmanības centrā. Saprotami, ka skats ir fokusēts uz galveno balvu – spēju pašiem radīt un pārdot gala produktus. Līdz ar to politikas veidotāji ir fokusjušies uz atbalstu tā saucamajiem jaunuzņēmumiem (jeb startapiem). Tieši šajā jomā tika operatīvi pieņemts Jaunuzņēmumu likums, kurš paredz ļoti labvēlīgu nodokļu režīmu jaunuzņēmējiem un viņu darbiniekiem, faktiski atbrīvojot viņus no darbaspēka nodokļiem.

Bet neskatoties uz to visu ar jauno produktu radīšanu viss neiet tik raiti cik gribētos. Pirmkārt, šādu uzņēmumu ir maz. Labs veids kā vērtēt to skaitu – pēc reālās investoru intereses, proti, cik daudzi ir gatavi ieguldīt savu naudu kādas idejas tālākā attīstībā. Piemēram, 2016. gadā 77 darījumos Latvijas jaunuzņēmumos tika ieguldīti 44.2 milj. EUR.[1] Otrkārt, ir ļoti skaidri vērojama tendence kad jaunuzņēmumi, sasniedzot kādu veiksmi, migrē uz attīstīto valstu tehnoloģiskajiem centriem. Piemēram, Latvijas startapu absolūtais līderis piesaistīta finansējuma ziņā – blokķēdes tehnoloģiju kompānija Bitfury – šobrīd ir globāla kompānija ar centrālo ofisu Sanfrancisko un tās saikne ar Latviju šobrīd ir drīzāk simboliskā.

Šī tendence nav unikāla Latvijai. Arī igauņiem, kas gadiem ilgi mērķtiecīgi veidojuši savu IKT politiku un E-Estonia tēlu, iet diezgan līdzīgi. Startapu skaits ir salīdzināms, lai gan igauņu idejas ir augstāk novērtētas – 2016. gadā Igaunijā bija noslēgti 42 darījumi, piesaistot gandrīz 104 miljonu eiro investīcijās. Arī Igaunijas pēdējo gadu galvenā veiksmes stāsta – Transferwise – centrālais birojs atrodas Londonā. Pamācošs ir arī Igauniias gadsimta veiksmes stāsts – Skype. Šo (Luksemburgā dibināto) uzņēmumu 2003. gadā izveidoja Niklas Zennstrom un Igaunis Janus Friis. Jauau 2005. gadā Skype tika pārdots Ebay par 2.6 miljardiem dolāru. Šī darījuma rezultāta tikai ap 150 miljoniem dolāru palika Igaunijā.

Veidojot IKT nozares attīstības stratēģiju, svarīgi reālistiski vērtēt jaunuzņēmumu piedāvātas iespējas un pienesumu. Veiksmīgi startapi dod to, ko mēs varam nosaukt par Porzinģa efektu. Izcili sasniegumi dod lepnuma sajūtu mājas valsts iedzīvotājiem, pievērš pasaules uzmanību, uzliek mazo Latviju ‘uz kartes’. Izcilnieki varētu izvēlēties izteikt pateicību savai valstij arī materiālajā ziņā. Dažreiz šī pateicība var būt arī ļoti nozīmīga. Piemēram, Skype efekts ir bijis nozīmīgs jo lielā daļa līdzekļu tika novirzīta bijušo Skype IT inženieru (Jaan Tallinn, Priit Kasesalu un citi) dibinātajā investīciju fondā – Ambient Sound Investments (ASI). Pēc viena novērtējuma, apmēram puse no šodienas Igaunijas tehnoloģiju un IT start-up uzņēmumu savu sākotnējo kapitālu ieguvuši tieši no ASI. Turklāt, ASI ieguldīja ne tikai naudu, bet arī savu dibinātāju pieredzi un zināšanas, faktiski kļūstot par topošas nozares mentoriem un audzinātājiem. Bet arī jāsaprot, ka izcilnieku pateicība nav nedz automātiska, nedz pašsaprotama – tā ir atkarīga no katra konkrēta indivīda un viņa attiecībām ar savu valsti. Un cerība uz izcilnieku pateicību diez vai varētu būt valsts attīstības politikas stūrakmenis.

Līdz ar to ir apšaubāmi, ka stratēģija kas vērsta tikai uz jaunuzņēmumu radīšanu spēs panākt izrāvienu Latvijas IT nozarē. Veiksmīgi uzņēmumi ātri pārceļas uz pasaules tehnoloģiskajiem centriem, kļūstot par daļu no Sanfrancisko, Londonas un citu pasaules pilsētu veiksmes stāstiem.

Skaidrs, ka izrāviena scenārijs prasa izpratni par lielo bildi un reālistisku domāšanu. Aplūkosim vēl divus iespējamus ceļus.

Otrais (pirmais ir uz jaunuzņēmumiem orientēts) ceļš ir panākt izrāvienu radot izcilo e-valsts stāstu. Lielā mērā tas ir bijis Igaunijas valsts politikas stūrakmenis. Mazā, jaunā un pietiekami ambiciozai valstij ir milzīga priekšrocība – elastīgums un ātrums lēmumu pieņemšana. Un igauņi šo savas valsts priekšrocību izmantojuši pilnībā, kļūstot par pirmajiem daudzās e-valsts jomās, sākot ar elektronisko samaksu par autostāvvietām un beidzot ar ambiciozu e-rezidences projektu. Privāta sektora uzņēmumi ar laiku izdomā, kā dažādas savas e-valsts iniciatīvas pārvērst par tirgus produktiem un pārdot tālāk.

Diemžēl, Latvijas e-valsts stāsts sanācis drusku savādāks. E-skola un e-veselība uz šodienu ir tās galvenās vizītkartes. Vērtēt kāpēc notika tā, kā notika, nav šī raksta mērķis, bet fakts ir fakts. Kaut kas nav kārtība ar Latvijas e-valsti kopumā un publisko iepirkumu e-projektiem organizēšanas procesu specifiski. Un kamēr iemesli nav pārliecinoši diagnoscēti, un sistēma reformēta, to nevar reālistiski uzskatīt par ticamo IKT nozares izrāviena dzinējspēku.

Visbeidzot trešais ceļš. 4. digitālas revolūcijas galvenie spēlētāji un virzītāji ir pasaules tehnoloģiskie giganti, tādi kā Microsoft, Google, Facebook, un vairāki citi. To galvenais resurss ir cilvēks. Pārsvarā cilvēkkapitāls tiek smelts tā galvenajās koncentrācijas vietās, bet ne tikai. Starptautiskajiem IT uzņēmumiem ir divi galvenie iemesli savu pārstāvniecību izvēlē – būt tuvāk klientiem, vai arī būt tuvāk darba spēkam. Skaidrs ka nozīmīgo klientu Latvijā nav. Varētu būt tikai darbaspēks – programmētāji, kodētāji, IT speciālisti.

Šis trešais ceļš pēc savas būtības ir meistara-mācekļa attiecības. Mēs piedāvājam Latvijā dzīvojošo speciālistu iesaisti globāla mērogā projektos, saprotot, ka meistars saņems lauvas daļu atlīdzības par pabeigto projektu. Un mācekļa daļa būs salīdzinošo maza. Bet māceklim šis atalgojums būs ievērojami augstāks, nekā strādājot restorāna par viesmīli. Un no tā nomaksātie nodokļi – ar kuru palīdzību būs iespējams atļauties labāku izglītību un veselības aprūpi – arī būs ievērojami augstāki. Bet pats galvenais – ar laiku māceklis daudz ko iemācīsies. Un daži īpaši uzņēmīgi mācekļi ar laiku pat varētu pat pārsniegt savus meistarus, izveidot savus uzņēmumus, iziet pasaules arēnā.

Kā tad izskatīsies šis ceļš un kas uz tā jādara? Skaidrs, ka starptautiskie uzņēmumi (tā saucamie multinational companies) meklē izdevīgumu uz zemākas izmaksas. Mēs kvalificējamies. Darba samaksa Latvijas IT sektora ir būtiski zemāka nekā tādas kā ASV, Lielbritānijā un pat Īrijā. Taču viņi meklē arī ievērojamas darbaspēka rezerves. Certus analīze liecina, ka lokācijas (pilsētas) nokļūst uz pasaules kartes tad, ja IKT absolventu skaits pārsniedz 3 000 cilvēku gadā. 2016. Gadā Latvija bija vien 656. Prognozes liecina, ka 2022. gadā būs vēl mazāk – vien 622 absolventi.

Kā tikt līdz 3,000 IKT absolventiem gadā? No tā, vai tuvākajos gados spēsim sniegt atbildi uz šo jautājumu, arī ir atkarīgs vai piedzīvosim izrāvienu IT nozarē.

 

[1] Nākotnes mērķi, tagadnes virzieni. Latvija 2022. Domnīca Certus.