Latvijas tūrisma nozares paradoksi

20 Jūlijs, 2017 Daunis Auers delfi.lv

Pēdējo desmit gadu laikā starptautiskā tūrisma attīstība Latvijā ir piedzīvojusi strauju kāpumu: gandrīz divas reizes pieaudzis tūristu skaits un vairāk nekā divas reizes – viņu kopējie izdevumi. Tomēr notiekošo joprojām nevar dēvēt par īstu veiksmes stāstu. Dziļāka analīze liecina, ka Latvijas tūrisma industrija neizmanto savu potenciālu pilnā mērā un dažās pozīcijās pat jūtami atpaliek no konkurentiem pārējās Baltijas valstīs.

Pirmais paradokss: ilgāk guļ, mazāk tērē

Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2016. gadā Latviju apmeklēja 1,793 milj. tūristu. Tas ir par 50 tūkstošiem mazāk nekā 2014. gadā un par 231 tūkstoti mazāk nekā 2015. gadā. Acīmredzot Latvijas tūrisma industrijai ir zināmas attīstības problēmas. No vienas puses ir labi, ka 2016. gadā ir reģistrēts Latvijai rekordliels rādītājs – ārvalstu ceļotāju vidējais  nakšņojumu skaits Latvijā – 4,9 naktis (līdz tam pēdējos piecus gadus šis rādītājs svārstījies starp 4 un 4,6 naktis). Tomēr nevar nepamanīt, ka ārvalstu tūristu Latvijā iztērētās naudas apjoms strauji sarūk: ja 2012. gadā katrs ārvalstnieks vienas dienas laikā Latvijā tērēja 75 eiro, tad 2014. gadā tie bija 66 eiro, bet 2016. gadā – tikai 54 eiro. Salīdzinājumam, 2014. gadā Igaunijā ārzemju tūristu tēriņi dienā bija 137 eiro, bet Lietuvā – 85 eiro.

Saskaņā ar CSP datiem 2016. gadā tūristu skaits, kas Latvijā pavadījuši vienu nakti, bija 1,8 milj. (11,4% kritums salīdzinājumā ar 2015. gadu). Gada laikā viņi Latvijā iztērēja 474,4 milj. eiro, kas ir par 12,3% mazāk nekā 2015. gadā.

Otrs paradokss: daudz viesnīcu, maz viesu

Pēdējie desmit gadi Latvijas viesnīcu sektorā pagājuši intensīvas attīstības zīmē – nozares uzņēmumu skaits ir pieaudzis par 73%, bet kopējais tirgus apgrozījums palielinājies par 81,6%, sasniedzot 176,4 milj. eiro. Viesmīlības nozares pievienotā vērtība no 2005. līdz 2015. gadam pieaugusi par 30,3%, veidojot 73,7 milj. eiro. Tiesa, 2006. gada pirmskrīzes rekordu, kad pievienotā vērtība piedzīvoja lēcienu līdz 93,3 milj. eiro, Latvijas viesnīcām pagaidām nav izdevies atkārtot.

Otrs svarīgs faktors – viesnīcu noslogojums. Pēdējo desmit gadu laikā viesnīcu skaits Latvijā pieaudzis par 34,7%, turklāt jūtami palielinājies piedāvājums četrzvaigžņu viesnīcu segmentā, kas atbilst reālajam pieprasījumam. Tomēr saskaņā ar Eurostat datiem Latvijas viesnīcu noslogojums 2016. gada decembrī bija tikai 31,9%. Salīdzinājumam, Zviedrijā šis rādītājs bija 38,0%, bet pie kaimiņiem Igaunijā – 43%.

Trešais paradokss: Rīga attīstās, province kļūst vājāka

Reģionos tiek piedāvāts pietiekoši plašs viesnīcu un tūrisma pakalpojumu klāsts, tie ir pieprasīti, tomēr pamatā klienti ir vietējie iedzīvotāji. Ārvalstu ceļotāji pagaidām izvēlas apmesties galvaspilsētā: 2016. gadā, neskatoties uz kopējā tūristu skaita kritumu valstī, Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs tika apkalpoti 1 248 358 viesi, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Rīgas tūrisma attīstības birojs apliecina, ka pagājušajā gadā iezīmējās divas būtiskas tendences: Rīgā aizvien vairāk ierodas tūristi no tālākām valstīm, piemēram, ASV un Ķīnas, kā arī arvien vairāk kruīza kuģu pasažieru paliek galvaspilsētā ilgāk nekā uz vienu diennakti.

CSP dati liecina, ka 2016. gadā Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs visvairāk apmetušies ceļotāji no Vācijas (12,1%), Krievijas (12,0%), Igaunijas (8,0%), Lietuvas (7,0%), Somijas (6,8%) un Lielbritānijas (6,2%).

Lauku tūrisma attīstības tempi atpaliek no tūrisma attīstības pilsētās vairāku iemeslu dēļ: piemērotas transporta infrastruktūras trūkums (tai skaitā reģionālās gaisa satiksmes piedāvājuma trūkums), salīdzinoši augstas cenas (Latvijas viesnīcu cenu līmenis līdzinās vidējam cenu līmenim Eiropas valstīs), vietējo iedzīvotāju, kas ir galvenie pakalpojumu lietotāji, zemā maksātspēja, depopulācija (darbaspēka deficīts, kas neļauj uzsākt veiksmīgus biznesa projektus reģionos), vājš marketings (kā Baltijas valstu, tā arī pasaules mērogā).

Ceturtais paradokss: daudz uzņēmumu, maz darbinieku

Tūrismam piemīt augsts ekonomiskais potenciāls (tā saucamais multiplikatora efekts) – naudas līdzekļi, ko tūristi tērē valstī, nonākot otrreizējā apritē, rada ieņēmumus citās sfērās. Līdzīgi procesi notiek arī darba tirgū. Tomēr Latvijā šī likumsakarība ne vienmēr darbojas salīdzinoši augstā nodokļu sloga dēļ. Ārzemju tūristiem bieži tiek piedāvāts apmeklēt Latviju autobusu tūres ietvaros, apceļojot Baltijas valstis. Nakšņošana šādām grupām parasti tiek organizēta Igaunijā, bet autobusi tiek īrēti Lietuvā.

Pasaules praksē tiek uzskatīts, ka ik 30 tūristi rada vienu darbavietu tūrisma nozarē. Latvijā, neskatoties uz straujo tūrisma uzņēmumu skaita pieaugumu, pēdējo desmit gadu laikā viesmīlības nozarē nodarbināto īpatsvars audzis tikai par 0,7% (no 3,2% līdz 3,9%). Tai pašā laikā ienākumu līmenis Latvijas tūrisma nozarē tradicionāli ir viens no zemākajiem. CSP dati liecina, ka vidējā alga viesnīcu sektorā 2016. gadā bija 718 eiro (pirms nodokļu nomaksas), bet sabiedriskās ēdināšanas sektorā – 549 eiro (pirms nodokļu nomaksas).

Piektais paradokss: valsts lielumam nav nozīmes

Piemērots rādītājs, lai salīdzinātu Latvijas situāciju ar ainu pārējās Baltijas valstīs, ir summārie ceļotāju izdevumi, kas izdalīti ar kopējo iedzīvotāju skaitu valstī. Analīze liecina, ka 2016. gads Latvijai nav bijis veiksmīgs, tai pašā laikā ārvalstu tūristu pienesums Lietuvas un Igaunijas ekonomikā ir audzis. Igaunijā ārvalstu viesu tēriņi uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā bija 1327 eiro, Latvijā – 506,1 eiro, bet Lietuvā – 431,6 eiro.

Igauniju var uzskatīt par reģiona objektīvo līderi. 2015. gadā šo valsti apmeklēja 2,763 milj. ceļotāju (Latviju – 2,024 milj., Lietuvu – 2,071 milj.). Igaunijā tūrisms veido 10,3% valsts kopējā eksporta (Latvijā – 6,8%, Lietuvā – 3,7%), nodrošina 96 tūkst. darbavietu (Latvijā – 79 tūkst., Lietuvā – 59 tūkst.), turklāt tam ir visaugstākā tūrisma intensitāte – 133 nakšņojumi uz 1 kv.km (Latvijā – 64, Lietuvā – 92). Jāpiebilst, ka kaimiņi Igaunijā no nacionālā budžeta starptautiskajai pašreklāmai tērē 4,3 milj. eiro gadā, Latvija – ap 2 milj. eiro.

Pēcvārda vietā

Latvijas tūrisma industrijas attīstība nesaraujami saistīta ar pasaules tūrisma tirgu. Neskatoties uz neseno finanšu krīzi un terorisma draudiem, cilvēki turpina aktīvi ceļot: pēdējo desmit gadu laikā tūrisma ceļojumu skaits pasaulē pieaudzis par 46,6%. Bet mainās ceļotāju prioritātes un ieradumi. Sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka pagājušajā gadā, izvēloties ceļojuma maršrutu, 40% ārvalstu tūristu ir ņēmuši vērā terorisma draudus, un šis faktors paaugstina Baltijas valstu, kas zināms kā relatīvi mierīgs reģions, konkurētspēju pasaules tirgū. Latvijas klimats un ģeogrāfiskais novietojums, nosaka to, ka tā nekad nebūs tūrisma lielvalsts kā Spānija vai Grieķija, taču Rīgai ir potenciāls kļūt par nozīmīgu pilsētas tūrisma galamērķi.