Nākamai valdībai būs jāstrādā strauji mainīgas pasaules ietvarā

27 Novembris, 2017 Daunis Auers, LU asoc.profesors Avots: delfi.lv

2017. gads iezīmējās ar daudzām publiskajām diskusijām par Latvijas nākotnes attīstības virzieniem. Lielā mērā tas saistīts ar ekonomikas uzkaršanu, par ko liecina Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) aplēses, kas prognozē IKP pieaugumu par 4,7% 2017. gadā un par 4,1% 2018. gadā.

Ekonomikas attīstības dēļ Latvijas darba tirgus ir nonācis īpašā sabiedrības uzmanības lokā, jo arvien biežāk darba devēji – sākot ar celtniecības kompānijām, kam regulāri vajadzīgi strādnieki Rīgas ielu nebeidzamajam remontam, beidzot ar IKT uzņēmumiem, kuri cenšas piesaistīt programmētājus augsti atalgotos darbos – sūdzas par kvalificētu darbinieku trūkumu.

Demogrāfijas izaicinājumi

Darba spēka trūkums ir cieši saistīts ar Latvijas demogrāfiskajām problēmām, proti, valsts iedzīvotāju skaita sarukšanai un sabiedrības novecošanai, lauku reģionu depopulācijai un vienlaicīgai urbanizācijas tendencei. Šogad mēs bijām liecinieki aizvien emocionālākai diskusija ar pretējiem viedokļiem par iespējamo problēmu risinājumu, izmantojot lielākus pabalstus ģimenēm ar bērniem, veicinot Latvijas diasporas re-emigrāciju vai – kas ir vispretrunīgāk vērtētais priekšlikums – īstenojot kontrolētu studentu un darbaspēka imigrāciju. Paralēli tam valdība ir veikusi nodokļu reformu, notiek Latvijas skolu tīkla reforma, runas par augstskolu apvienošanu un konsolidāciju, pārmaiņas veselības aprūpes sistēmā.

256ED3F0-40A5-4BEE-AE4C-A6E589F28F0E

Latvijas vieta pasaulē

Bažas par to, ka pastāv iespēja (maz ticama), ka Eiropas Savienības (ES) kohēzijas fondu plūsma Latvijai tiks pārtraukta pēc 2020. gada, Junkera ES nākotnes attīstības scenāriji, ASV prezidenta Donalda Trumpa neprognozējamā ārpolitika un drošības politika – tas viss mudina diskutēt par Latvijas vietu pasaulē.

Ieguldot savu artavu centienos ieskatīties iespējamajā nākotnē, pēc nedēļas domnīca Certuspiedāvās iepazīties ar ziņojumu par Latvijas nākotnes izaicinājumiem. Pirms vairākiem mēnešiem domnīcā rīkoja ekspertu fokusgrupas, kurās piedalījās zinātnieki, ekonomisti, žurnālisti, uzņēmēji un citi speciālisti, ar mērķi apspriest globālo pārmaiņu spēkus, kuri ietekmēs pasaules attīstību nākamo piecu gadu laikā, kā arī no tiem izrietošos vietējos izaicinājumus Latvijai. Certus jaunākais politikas pārskats iezīmē un īsumā raksturo minētās tendences un to iespējamo ietekmi uz Latviju līdz 2022. gadam un pēc tam.

Organizācija Freedom House, kas seko demokrātijas un diktatūras līdzsvaram visā pasaulē, vienpadsmit gadus pēc kārtas ir reģistrējusi brīvības samazināšanos visā pasaulē. Neliberālu, “stiprās rokas” režīmu izveidošanās Filipīnās, ASV un tuvāk Latvijai – Ungārijā un Polijā, kā arī Putina, Nazarbajeva un citu NVS valstu līderu aizvien spēcīgāka konsolidācija nav īslaicīga parādība, bet atspoguļo ilgtermiņa globālo virzību uz mazāku politisko brīvību. Aptauja liecina, ka Eiropā un ASV jauniešiem demokrātija ir mazāk svarīga nekā vecākajām paaudzēm. Autoritārās Ķīnas izcilie ekonomiskie panākumi, pateicoties kuriem, kā liecina OECD prognozes, jau 2021. gadā Ķīna kļūs par pasaules ekonomikas lielvalsti, apsteidzot ASV, rada nosacījumus tam, ka pasaules politiskā gravitācija pārvietojas no Rietumiem (galvenokārt ASV un Eiropas) Āzijas virzienā.

Tehnoloģijas paģērē pārmaiņas

Nākamo piecu gadu laikā mēs pieredzēsim arī to, kā tehnoloģiskais progress paātrinās pārmaiņas pasaules politikā un ekonomikā. Sociālie mediji bija tie, kas noteica 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, un tie arī iedzīs pēdējo naglu pasaules drukāto izdevumu zārkā. 2022. gadā automašīnas ar visaptverošām autonomas braukšanas funkcijām tiks izmantotas visā Eiropā, sniedzot papildus garantu satiksmes dalībnieku veselībai un drošībai, bet, prasot augstākas apdrošināšanas iemaksas no tiem autovadītājiem, kas izvēlēsies braukt ar vecajiem automobiļu modeļiem. Pēdējos gados lielveikalos Rimi un Maxima ir vērojams straujš pašapkalpošanās kasu skaita pieaugums. Tas ir tikai sākums daudzu līdzīgu darbavietu, kuras raksturo paredzamas fiziskās aktivitātes – no bibliotekāriem un banku kasieriem līdz kravas automašīnu šoferiem un vilcienu mašīnistiem, pakāpeniskai izzušanai. Kādā zināmā prognozē tiek apgalvots, ka divas trešdaļas bērnu, kas šobrīd sāk mācīties pamatskolā, nākotnē strādās darbavietās un profesijās, kādas pašlaik pat nepastāv.

Šīs un citas Certus ziņojumā iezīmētās vietējās un starptautiskās tendences būtiski ietekmēs Latvijas attīstību turpmāko piecu gadu laikā. Nākamajam parlamentam un valdībai, kas tiks ievēlēta 2018. gada oktobrī, būs jārīkojas strauji mainīgā pasaulē. Stratēģiskās plānošanas dokumentu skaita pieaugums, pēdējā gada laikā notikušās debates un diskusijas rada cerību, ka šī rīcība varētu būt sekmīga.

Kaut gan… noguris ceļotājs, kas ierodas pašreizējā Rīgas lidostas jaunattīstības valstu līmeņa taksometru haosā un nesaprot, kāpēc gan Latvija ir viena no nedaudzajām attīstītajām valstīm, kas vēl nav licencējusi Uber, varētu domāt savādāk.

2CED7475-0F6B-49E5-A3B0-185D7E04A338