Vai tiksim līdzi starptautisko nodokļu revolūcijai

01 Februāris, 2018 Vjačeslavs Dombrovskis Avots: Delfi.lv

2016. gada 30. augustā Eiropas Komisijas (EK) komisāre Margrēte Vestagere paziņoja, ka ASV tehnoloģiju gigantam Apple jāatmaksā Īrijai milzīgs nodokļu parāds – 13 miljardi eiro – tikpat, cik izmaksā Īrijas veselības aprūpes gada budžets. Tomēr Īrijas valdība atteicās iekasēt šo naudu no tehnoloģiju giganta. Kāpēc? Kas īsti notika?

Šis gadījums piedāvā lielisku iespēju ielūkoties Īrijas valsts veiksmes stāstā un starptautiska uzņēmuma lēmumu pieņemšanas motivācijā. Bet galvenais – tas dod vērtīgu mācību par to, kā piesaistīt ne tikai rūpniecības investīcijas, bet arī starptautisko tehnoloģisko uzņēmumu interesi, kas ir it īpaši svarīgi globalizētās digitālās ekonomikas pasaulē.

Īrija ir viena no tām retajām valstīm, kurai izdevies visai īsā laikā pārtapt no samērā atpalikušas valsts, kāda tā bija 1980. gados – ar zemu ekonomisko izaugsmi, augstu bezdarba līmeni (līdz pat 20%) un noturīgu izbraucošo iedzīvotāju skaitu, par vienīgo Eiropas valsti, kura piedzīvojusi kaut ko līdzīgu Āzijas tīģeru veiksmes stāstiem. Īrijai izdevās atrast izaugsmes formulu, kura bija balstīta spējā piesaistīt starptautiskas ārvalstu kompānijas, pārsvarā no ASV. Tā pozicionēja sevi ASV un Eiropai kā gateway country jeb savienotājvalsti. Angļu valodas zināšanas, izdevīga ģeogrāfiskā pozīcija, zemie nodokļi (īpaši uzņēmuma ienākuma nodoklis 12,5% apmērā) un īpašais režīms intelektuālajām īpašumtiesībām šo pozīciju nostiprināja.

Tā 1980. gadā Īrijā parādījās Apple un šodien nodarbina jau 5500 cilvēkus – ievērojami vairāk nekā jebkurā citā Eiropas valstī (izņemot Lielbritāniju). Kāpēc Apple izvēlējās tieši Īriju? Droši vien tam bija vairāki iemesli. Bet 2016. gadā Eiropas Komisija secināja, ka no 1991. līdz 2007. gadam Īrija ir mākslīgi samazinājusi Apple nodokļu saistības, un, lai gan visi nacionālie likumi ir ievēroti, Īrija šādi ir pārkāpusi ES konkurences tiesības, sniedzot valsts atbalstu Apple. Valsts atbalsts EK izpratnē veidojās tiešā saistībā ar Īrijas īpaši labvēlīgo likumdošanu intelektuālo īpašumu jomā. Apple ir noliedzis valsts atbalsta saņemšanu, pārmetot EK fundamentālu neizpratni par uzņēmuma globālajām biznesa operācijām. Savukārt Īrija ir atteikusies pieņemt no Apple EK piespriesto maksājumu, norādot, ka uzņēmums nav pārkāpis nevienu Īrijas likumu.

Apple izvietojis Īrijā tādus stratēģiskos aktīvus kā datu centri un ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas Eiropā. Tiek lēsts, ka kopumā zemo nodokļu valstīs uzņēmumam atrodas ap 246 miljardiem ASV dolāru. Protams, Apple nav vienīgais. Intel, Facebook, Google, Paypal, Dell, Pfizer, Hewlett Packard – kopumā 700 ASV uzņēmumi, no kuriem daudzi darbojas augsto tehnoloģiju jomā, ir izvēlējušies investēt tieši Īrijā, divdesmit gadu laikā veicot investīcijas 270 miljardu ASV dolāru apmērā un radot 130 000 tūkstošus darbavietu. Īrijai ir izdevies piesaistīt vairāk ASV uzņēmumu nekā Brazīlijai, Krievijai, Indijai un Ķīnai kopā!

2007. gada finanšu krīze tieši starptautisko tehnoloģiju kompānijām nāca ar papildu blakni – spiediens uz valstu budžetiem lika uzdot jautājumus par starptautisko uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem. Jo uzņēmējdarbība, it īpaši tehnoloģiju jomā, bija kļuvusi ļoti globalizēta, bet nodokļu sistēmas joprojām bija ļoti lokālas. Rezultātā 2013. gadā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) iniciēja BEPS (base erosion and profīt shifting) procesu, kurā tagad iesaistījušās jau ap simts valstīm. Kas ir BEPS divos vārdos? Tā ir revolūcija starptautisko nodokļu jomā, kur gandrīz simts gadus pastāvošā sistēma faktiski tiek pārbūvēta no jaunā. Un tas, kas noticis ar Apple Īrijā 2016. gadā (un ar daudziem citiem lieliem starptautiskiem uzņēmumiem), ir daļa no BEPS iniciatīvas.

Vai BEPS ir pielicis punktu Apple un citu tehnoloģisko uzņēmumu stāstam Īrijā? Visticamāk, nē.

Pagājušā gada beigās ASV apstiprināja vērienīgas izmaiņas nodokļu politikā, cita starpā samazinot ASV uzņēmuma nodokļa repatriācijas likmi no 35% līdz 15,5%. Apple uz to ir noreaģējis ar paziņojumu, ka atbilstoši jaunajai likumdošanai uzņēmums plāno samaksāt ASV budžetam papildus 38 miljardus ASV dolāru, investēt vēl 30 miljardus dolāru nākamo piecu gadu laikā, un radīt papildus 20 000 darba vietas tieši ASV.

Un kā tad ar Īriju? Tā ir atcēlusi intelektuālā īpašuma nodokļu režīmu, ar kura palīdzību Apple varēja samazināt savas nodokļu saistības. Īrijas valdība ļoti aktīvi ir iesaistījusies OECD BEPS izstrādes procesā. Īrijas valdība ir ieviesusi izmaiņas savā starptautisko nodokļu stratēģijā (jā, Īrijai ir šāda stratēģija!) un paziņojusi par jaunu nodokļu instrumentu augsti tehnoloģisko ārvalstu investīciju piesaistē – tā saucamo zināšanu attīstības kasti (knowledge development box jeb KDB). Īrijas KDB tiek pozicionēts ka pasaules pirmais intelektuālo tiesību nodokļu režīms pasaulē, kas atbilst OECD BEPS jaunajām prasībām. Sakritība vai nē, bet, neskatoties uz EK uzrēķinu, Apple ir paziņojis par plāniem investēt 1 miljardu ASV dolāru jaunajā datu centrā Īrijā.

Ko no šī stāsta varētu secināt Latvija? Pirmkārt, tas ir būtisks ieskats ekonomikas attīstībā. Lielus panākumus ir guvušas tās valstis, kuras domājušas ar savu galvu un rīkojušās neordināri.

Otrkārt, ja vēlamies sākt spēlēt augstākajā līgā un uzsākt jēgpilnas sarunas ar lielām starptautiskām tehnoloģiju kompānijām, reāli jāizvērtē šo uzņēmumu intereses. Līdz šim ārvalstu investoru piesaistē Latvija galvenokārt ir guvusi zināmus panākumus rūpniecības investīciju jomā, kur biznesa modeļi ir samērā vienkārši. Viens no galvenajiem jautājumiem, kurš reāli interesē investorus rūpnieciskajā ražošanā, ir uzņēmuma ienākuma nodokļa likmes apmērs, amortizācijas noteikumi un jebkādas īpašas atlaides, kas kopā veido tā saucamo efektīvo UIN likmi, proti, reālo samaksāto nodokli uz katru repatriētās peļņas eiro.

Sarunās ar globālajiem starptautiskajiem uzņēmumiem, it īpaši tehnoloģiju jomā, jautājumi un intereses būs pavisam citas. Diez vai tos īpaši interesēs, cik ātri un cik lielā mērā iespējams norakstīt investīcijas pamatlīdzekļos. Bet tie noteikti vērtēs, vai, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests (VID) demonstrē pietiekamu izpratni par starptautiskā biznesa niansēm, sarežģītām piegāžu ķēdēm, lielajiem datiem (big data), intelektuālajām īpašumtiesībām, par tā saucamajām transferta cenām, par OECD BEPS procesu un jaunajām prasībām. Galu galā, tie vērtēs arī VID spēju komunicēt angļu valodā.

Līdz ar to, ja vēlamies pretendēt uz ekonomikas izrāvienu, jāsaprot, ka jāizvirza sev ievērojami augstākas prasības, arī nodokļu administrēšanas kompetences jomā.