Kopsavilkums

Augstākā izglītība nav tikai patērējoša nozare

Internacionalizācijas tendences augstākās izglītības nozarē ir vērojamas jau 30 gadus. Šobrīd pasaulē 5 miljoni studentu studē ārpus savām mājām – citās pasaules valstīs. OECD lēš, ka 10 gadu laikā starptautisko studentu skaits pieaugs līdz 7-8 miljoniem.[i] Pateicoties angļu valodas dominējošajai pozīcijai augstākajā izglītībā, kā arī augstākās izglītības kvalitātei, 2013. gadā populārākās mērķa valstis ārvalstu studentu vidū bija ASV (19% no visiem starptautiskajiem studentiem, t.i., kopumā gandrīz 1 miljons studentu) un Apvienotā Karaliste (10% starptautisko studentu) (1. att.).

Austrālijā – valstī, kas neizceļas ar dižu augstākās izglītības vēsturi vai pasaulē atpazīstamām augstskolām – ir trešais augstākais starptautisko studentu īpatsvars. Pateicoties mērķtiecīgai valsts politikai, augstākā izglītība šobrīd ir Austrālijas otra lielākā eksporta prece (14 miljardi EUR gadā – apmēram 1% no IKP) pēc kalnrūpniecības. 2011. gadā starptautiskie studenti Austrālijā radīja vairāk nekā 100 000 pilna laika darba vietas.[ii]

Kāpēc studenti dodas studēt uz ārzemēm? Pastāv nozīmīgi “atgrūšanās” (angl.val. – push factors) un “pievilkšanas” (angl.val. – pull factors) faktori. Galvenie “atgrūšanās” faktori ir ierobežotas studiju iespējas savā valstī, vēlme dzīvot citur un iepazīt citu kultūru, kā arī “pozicionēšanās” (angļu val. – positioning) – pārvietošanās uz citu valsti vai reģionu, lai palielinātu savas nākotnes iespējas studēt vai strādāt kādā konkrētā teritorijā (piemēram, pārvietoties uz Latviju, lai iegūtu ES atzītu diplomu ar mērķi vēlāk studēt vai strādāt Vācijā vai Apvienotajā Karalistē). Nozīmīgākie “pievilkšanas” faktori ir studiju pieejamība svešvalodā, ko studenti jau zina vai vēlas iemācīties (angļu, franču), kvalitatīvas, specializētas studiju programmas, starptautiski atzīta iegūstamā kvalifikācija, pieņemama studiju maksa, atvieglots vīzu iegūšanas process, kā arī pozitīvs valsts tēls.[i]

Gandrīz nemanāmi – un bez ievērojama valsts atbalsta vai stratēģijas – arī Latvijā augstākās izglītības eksports ir kļuvis par nozīmīgu tautsaimniecības nozari. Pēdējos trīs gados Latvijas augstskolās ārvalstu studentu skaits, kas studē grāda vai kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk tekstā – ārvalstu studenti) ir palielinājies no 2 757 līdz 5 458 (2. att.). Ārvalstu studentu īpatsvars Latvijas studējošo vidū ir pieaudzis no 1% 2008./2009. studiju gadā, līdz 8% 2015./2016. studiju gadā (3. att.).

Jau padomju laikos Latvijā augstāko izglītību ieguva studenti no dažādām PSRS draudzīgajām valstīm, piemēram, Rīgas Aviācijas institūtu absolvējuši 93 dažādu valstu pilsoņi. Pēc neatkarības atgūšanas starptautisko studentu skaits strauji saruka (galvenokārt tā iemesla dēļ, ka Latvija nepiedāvāja stipendijas ārvalstu studentiem), bet gadu gaitā tas ir stabili pieaudzis. Arī starptautisko studentu pārstāvēto valstu skaits ir dažādojies. Ja 1997./1998. mācību gadā Latvijā studēja 48 valstu pilsoņi, tad 2015./2016. gadā tie jau ir studējošie gandrīz no 100 dažādām valstīm.[i] Kopš 2011. gada lielākais ārvalstu studentu pieplūdums ir no Vācijas (976 studenti 2015./2016. studiju gadā), no kuriem 70% mācās Rīgas Stradiņa Universitātē (4. att.).

Kā jau minēts iepriekš, 2015./2016. gadā ārvalstu studenti veido 8% no kopējā studentu skaita Latvijā, turklāt 84% no tiem (5 458 personas) studē grāda vai kvalifikācijas iegūšanai. Starptautisko studentu skaits strauji audzis 2015./2016. studiju gadā. Šobrīd Rīgas Tehniskajā Universitātē studē par 45%,[ii] Rīgas Stradiņa Universitātē – par 31%, bet Biznesa Augstskolā “Turība” – pat par 47% vairāk ārvalstu studentu nekā iepriekšējā mācību gadā. Vidēji visās valsts augstskolās ārvalstu studentu skaita pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir 26%, bet juridisko personu dibinātajās (privātajās) augstskolās – 20%.

Tomēr ne visi ārvalstu studenti studē grāda vai kvalifikācijas iegūšanai. Daļa ir Erasmus+ vai citu apmaiņas programmu dalībnieki, kas uzturas Latvijā vidēji vienu studiju gadu vai mazāk. Apmaiņas studenti nemaksā studiju maksu un daļēji aizstāj Latvijas studentus, kas devušies apmaiņā uz kādu citu ārvalstu augstskolu. 2015./2016. gadā Latvijā studē 1007 Erasmus+ programmas studenti, savukārt 1438 Latvijas studenti devušies apmaiņas studijās citviet Eiropā. Šajā politikas pārskatā sniegts atspoguļojums tikai par tiem starptautiskajiem studentiem, kas studē grāda vai kvalifikācijas iegūšanai Latvijā un maksā studiju maksu Latvijas augstskolās.

Starptautiskos studentus pēc izcelsmes valsts var iedalīt trīs grupās: (1) ES valstis un Norvēģija, (2) NVS valstis un Gruzija, (3) citas valstis. Populārākie studiju virzieni ir sociālās zinātnes un biznesa vadība, tiem seko medicīna un veselības aprūpe. Šeit iezīmējas atšķirīgas ģeogrāfiskās tendences: NVS valstu un Gruzijas studenti lielākoties studē sociālās zinātnes un biznesa vadību, bet Eiropas valstu studenti biežāk izvēlas medicīnas un veselības aprūpes programmas. Āzijas valstu (Šrilanka, Indija u.c.) studentiem raksturīgs plašāks interešu spektrs – tie izvēlas gan inženierzinātnes, gan medicīnu, gan sociālās zinātnes.

Tikai 2% starptautisko studentu studē ārpus Rīgas. Līdzīga situācija ir arī Austrālijā, kur 95% studentu savām studijām izvēlas lielpilsētas. Rīgā atrodas lielākās Latvijas augstskolas – kā valsts tā privātās; ir plašākas tikai lielpilsētām raksturīgas kultūras un izklaides iespējas. Rīga kā Baltijas valstu lielākā pilsēta ir vērtējama kā nozīmīgs instruments starptautisko studentu piesaistē.

Augstākās izglītības ekonomiskā nozīme

Apjomīgs un unikāls primāro datu kopums – starptautisko studentu aptauja, kas veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS 2016. gada martā – dod iespēju pirmo reizi precīzi aprēķināt starptautisko studentu tiešo un netiešo ekonomisko ietekmi Latvijas tautsaimniecībā. Aptaujas mērķa grupa bija 16 Latvijas augstskolu starptautiskie studenti, tas ir, 4 376 jeb 80% no visiem šobrīd Latvijā studējošiem ārvalstu studentiem. Reprezentatīvo izlasi veidoja 848 respondenti, kas aizpildīja anketu. 6.attēlā iezīmēta pētījumā izmantotā metodoloģija.

Augstākās izglītības eksports nodrošina ievērojamus finansiālus ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai. Starptautisko studentu studijas pārsvarā tiek finansētas no ģimenes resursiem (77%) un/vai personīgajiem uzkrājumiem (35%), un/vai no studiju kredīta, kas ņemts izcelsmes valstī pirms došanas uz Latviju (17%). Tikai 6% studējošo finansē savas studijas no algas, kas nopelnīta Latvijā.

Tiešo tautsaimniecības ieguvumu, ko nodrošina ārvalstu studenti, veido studiju maksa, mājokļa izdevumi, citi dzīvošanas izdevumi, kā arī tūristi, kas viesojas Latvijā, lai apciemotu starptautiskos studentus.

2015./2016. studiju gadā starptautiskie studenti samaksājuši 28 milj. EUR studiju maksu Latvijas augstskolās. Mācību maksas atšķiras – medicīnas studijas Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas universitātē ir krietni dārgākas par sociālo zinātņu studijām; lielākās izmaksas ir saistītas ar nepieciešamo tehnoloģisko un tehnisko nodrošinājumu, laboratorijas darbiem. No ārvalstu studentu gūtie ieņēmumi studiju maksas veidā nodrošina papildus ienākumus augstskolām, kas tiek izmantoti, lai nodrošinātu lielāku algu mācībspēkiem (un tādējādi piesaistītu un paturētu labākus speciālistus), lai finansētu pētniecību un attīstītu augstskolu infrastruktūru. Vidējā studiju maksa vienam ārvalstu studentam Latvijā 2015./2016. gadā ir 5 136 EUR.

Starptautiskajiem studentiem ir divas izmitināšanas iespējas – dzīvot kopmītnēs vai privātajā sektorā īrētā dzīvoklī. Vairāk nekā puse starptautisko studentu izvēlas īrētu dzīvokli, bet 40% – kopmītnes (tikai 3% dzīvo mājoklī, ko paši vai viņu ģimene ir iegādājusies). Studenti, kuru ieradušies no valstīm, kas nav ES, dod priekšroku kopmītnēm (64% NVS un Gruzijas studentu un 48% citu valstu studentu), kas, iespējams, atspoguļo zemāku pirktspēju, jo dzīvokļa īres maksa ir ievērojami augstāka par kopmītņu istabas izmaksām. Turpretim 83% ES un Norvēģijas studentu dzīvo īrētos mājokļos, par ko vidēji gadā maksā 4 332 EUR, salīdzinot ar studentiem no NVS un Gruzijas (2 338 EUR) un citām valstīm (2 892 EUR).

Papildus studiju maksai un mājokļa izmaksām starptautiskajiem studentiem ir arī citi izdevumi. Viņi lieto transporta un telekomunikāciju pakalpojumus, kā arī izmanto restorānus un kafejnīcas, bārus un naktsklubus, iepērkas lielveikalos un tirdzniecības centros. Katrs starptautiskais students vidēji gadā tērē 3 696 EUR citiem izdevumiem.

Starptautiskie studenti piesaista Latvijai arī ievērojamu tūristu skaitu. Gandrīz divas trešdaļas (65,6%) studentu norādīja, ka pēdējā gada laikā viņus ir apciemojis vismaz viens ārzemju viesis. Studējošo radi un draugi vienas vizītes laikā uzturas Latvijā vidēji četras dienas, un katrs viesis vienā apmeklējuma reizē iztērē 405 EUR. Gadā tas kopumā veido 6,1 milj. EUR.

Saliekot kopā šos izdevumus, starptautiskie studenti 2015./2016. mācību gadā iztērējuši 73 milj. EUR. Augstākajai izglītībai ir arī nozīmīgs multiplikatora efekts, jo starptautiskie studenti rada un stimulē pieprasījumu pēc mājokļu, ēdināšanas, izklaides, tirdzniecības un tūrisma pakalpojumiem. Aprēķinot augstākās izglītības pievienoto vērtību, izmantojot četrus OECD multiplikatorus, augstākās izglītības kopējā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību ir 148 milj. EUR (0,61% IKP).[i] Augstākās izglītības eksporta pienesums Latvijas IKP ir lielāks par farmācijas nozares pienesumu (0,52% 2013. gadā).

Valdība iekasē ievērojamu daļu šo izdevumu nodokļu veidā – no PVN, mācību maksām un citiem nodokļiem.[ii] Vidējie nodokļu ieņēmumi Latvijā ir 28% no IKP, tātad ārvalstu studenti gadā tieši iemaksā 20 milj. EUR valsts budžetā.[iii]

Ārvalstu studentu tēriņi nozīmē arī jaunas darba vietas Latvijas tautsaimniecībā. Deloitte Access Economics aprēķini liecina, ka 10 ārvalstu studenti Austrālijā rada 2,9 darba vietas. No šīm darba vietām ceturtā daļa ir augstskolās, bet pārējās – tautsaimniecībā.[iv] Līdzīgi aprēķini par Latviju rāda, ka katri 10 ārvalstu studenti Latvijā nodrošina 2,7 darba vietas, t.i., kopumā – 1 474 darba vietas 2015./2016. studiju gadā.

Secinājumi

Augstākās izglītības eksports ir ātri augoša Latvijas tautsaimniecības pakalpojumu nozare. Nozīmīgs valsts finansējuma pieaugums augstākajai izglītībai vidējā termiņā nav gaidāms, tātad izglītības eksports nodrošina papildus finanšu līdzekļus Latvijas augstskolām. Ārvalstu studenti Latvijā veicina arī augstākās izglītības programmu, mācībspēku un administrācijas modernizāciju, no kā iegūst visi studējošie.

IZM 2016. gadā plānotie budžeta izdevumi augstākajai izglītībai ir 63 milj. EUR. Ārvalstu studenti augstskolās ienes 28 milj. EUR studiju maksās vien. Ārvalstu studenti daļēji sedz arī Latvijas augstākajai izglītībai radušos zaudējumus, kas saistīti ar straujo studentu skaita kritumu pēdējā desmitgadē. Ja 2005./2006. gadā Latvijas augstskolās mācījās vairāk nekā 131 000 studentu, tad 2015./2016. gadā – tikai 84 000. Turklāt nākotnē paredzams, ka studējošo skaits Latvijā turpinās samazināties, par ko liecina sarūkošais izglītojamo skaits visās Latvijas skolās (1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 348 000 skolēni, 2005./2006. – 284 000, bet 2015./2016. – vairs tikai 202 000 skolēni).

Ārvalstu studentu skaits nākamajos gados varētu vērienīgi pieaugt. OECD prognozē, ka augstāko izglītību iegūt gribētāju skaits varētu sasniegt 8 miljonus desmit gadu laikā. Kopumā Latvija ir atraktīvs studējošo galamērķis. Tikai 14% aptaujāto studentu ir neapmierināti ar studijām Latvijā; 28% ir ļoti apmierināti; visapmierinātākie ir ES valstu un Norvēģijas studenti. Studenti pozitīvi vērtē arī dzīves kvalitāti valstī – tikai 2% ir neapmierināti ar restorāniem un izklaides iespējām, 3% – ar lielveikaliem un banku pakalpojumiem, un 4% nav apmierināti ar sabiedrisko transportu. Lielāko kritiku izpelnās medicīniskā aprūpe – 10%, bet tai pašā laikā 13% uzskata, ka tā ir lieliska un 33%, ka tā ir „laba”.

Raugoties nākotnē, valsts varētu atbalstīt augstākās izglītības eksporta nozari, uzņemoties koordinējošas funkcijas augstskolu pārstāvniecībai starptautiskās izglītības organizācijās, pilnveidojot Latvijas valsts (un Rīgas pilsētas) tēlu (tikai 20% aptaujāto studentu minēja “valsts tēlu” kā vienu no iemesliem studēt Latvijā) (7. att.), pilnveidojot mājaslapu Study in Latvia www.studyinlatvia.lv (43% respondentu atraduši sākotnējo informāciju par izvēlēto augstskolu tieši internetā), kā arī vienkāršojot vīzu iegūšanas procesu un saīsinot to izsniegšanas laiku (gandrīz puse (44%) aptaujāto ārvalstu studentu, kuriem bija nepieciešama vīza ieceļošanai Latvijā, apgalvoja, ka vīzas saņemšanas laiks aizņēma vairāk par 1 mēnesi).

Augstākā izglītība ir nozare ar nozīmīgu ekonomisko potenciālu, kas ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību. 1 000 jauni ārvalstu studenti gadā nozīmētu 27 milj. EUR pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Augstākā izglītība vairs nav tikai patērējoša nozare.

Par autoriem:

Dr. Daunis Auers

Domnīcas Certus pētnieciskais direktors, Latvijas Universitātes (LU) asociētais profesors, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) vadošais pētnieks. Studējis Londonas Ekonomikas Augstskolā (LSE) un Londonas Universitātes Koledžā (UCL) Apvienotajā Karalistē. 2005.- 2006. gadā bijis Fulbraita programmas pētnieks Kalifornijas Universitātē Berklijā (ASV), 2014. gadā – Baltijas-Amerikas Brīvības fonda pētnieks Wayne State University Detroitā (ASV). 2015. gadā Palgrave Macmillan izdevniecībā Londonā un Ņujorkā izdota D. Auera monogrāfija “Comparative Politics and Government of the Baltic States: Estonia, Latvia and Lithuania in the 21^st Century” (Baltijas valstu politika un pārvaldība: Igaunija, Latvija un Lietuva 21. gadsimtā).

Dr. Sergejs Gubins

Ieguvis doktora grādu ekonomikā Vrije Universiteit Amsterdam (Nīderlande). Pirms pievienošanās Certus komandai strādājis pēcdoktorantūras pētnieka amatā Bocconi University Milānā (Itālija). Publicējis vairākus zinātniski pētnieciskus darbus ievērojamos transporta un pilsētas ekonomikas jautājumu žurnālos par ceļu cenām, pilsētas zemes izmantošanu un informācijas tehnoloģijām transporta jomā. Saņēmis vairākus labāko pētījumu apbalvojumus un stipendijas, ieskaitot Nīderlandes valdības Huygens stipendiju.

[i] University of Oxford. 2015. International Trends in Higher Education 2015. https://www.ox.ac.uk/sites/files/oxford/International%20Trends%20in%20Higher%20Education%202015.pdf

[ii] Group of Eight Australia. 2014. International students in higher education and their role in the Australian economy. https://go8.edu.au/sites/default/files/docs/publications/international_students_in_higher_education_and_their_role_in_the_australian_economy.pdf

[iii]UNESCO. 2015. Global Flow of Tertiary Level Students. http://www.uis.unesco.org/Education/Pages/international-student-flow-viz.aspx#sthash.6hu6SuCN.dpuf

[iv] Macready C., Tucker C. 2011. Who goes where and why? An overview and analysis of global educational mobility. Institute of International Education.

[v] Īpašs ārvalstu studentu skaita pieaugums bija novērojams 1999. un 2000. gadā, kad tas veidoja 8% no kopējā studentu skaita Latvijā. Šāda situācija skaidrojama ar to, ka tajā laikā Latvijas Universitāte izveidoja filiāli Izraēlā, kur studenti pārsvarā tālmācības veidā apguva biznesa zinības un pedagoģiju.

[vi] Izglītības un zinātnes ministrija. 2016. Pārskats par Latvijas augstāko izglītību 2015. gadā.  http://www.izm.gov.lv/images/izglitiba_augst/Parskats_2015.pdf

[vii] OECD multiplikators izglītības izdevumiem ir 1,6147; nekustamajam īpašumam 2,2224; mazumtirdzniecībā 2,3007 (ar pieņēmumu, ka lielāka daļa “citu izdevumu” ir mazumtirdzniecības nozarē); tūrisma nozarē 2,5306.

[viii] Aprēķināts ar pieņēmumu, ka daļa dzīvokļu īpašnieku nedeklarē no dzīvokļu īres gūtos ienākumus.

[ix] European Commission. 2015. Country Report Latvia 2015. http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2015/cr2015_latvia_en.pdf

[x] Access Economics. 2009. The Australian education sector and the economic contribution of international students.