Augstākā izglītība ir viens no nacionālās ekonomikas virzītājspēkiem. Universitātes sagatavo kvalificētus inženierus, ārstus, vadītājus un veic augsta līmeņa zinātniskus pētījumus kā sabiedriskā, tā privātā sektora vajadzībām. Tieši šāds izglītots cilvēkkapitāls ir nepieciešams Latvijai – nelielai valstij bez nozīmīgiem dabas resursiem – tās konkurētspējas attīstībai un nodrošināšanai.

Pēdējo divdesmit gadu laikā augstākā izglītība ir pierādījusi sevi kā nozīmīgs un pieprasīts, starptautiskos tirgos pārdodams pakalpojums. Valstis aizvien intensīvāk konkurē par gandrīz pieciem miljoniem starptautisko studentu, kas šobrīd studē ārpus savas valsts. Turklāt OECD lēš, ka globālā starptautiskās izglītības izaugsme būs apmēram 6% gadā, jo ārvalstu studentu skaits pasaulē kopš 2000. gada ir dubultojies.

Latvija strauji ir kļuvusi par nozīmīgu augstākās izglītības eksportētāju, par ko liecina 5500 pilna laika ārvalstu studenti, kas 2015./2016. akadēmiskajā gadā studēja kvalifikācijas vai grāda iegūšanai Latvijas augstākās izglītības iestādēs (un vairāk nekā 1000 Erasmus un citu apmaiņas programmu studenti, kas arī studē Latvijā). Studējošie ir gan no Rietumeiropas (galvenokārt no Vācijas un Ziemeļvalstīm), NVS valstīm un Dienvidaustrumāzijas (galvenokārt no Indijas un Šrilankas). Lielākā daļa ārvalstnieku studē pamatstudiju programmās profesionālās kvalifikācijas vai bakalaura grāda iegūšanai un studijas parasti finansē no pašu līdzekļiem.