Latvijas fiksēto līniju operatora Lattelecom un bezvadu līniju operatora Latvijas Mobilā Telefona (LMT) iespējamā apvienošanās Latvijā tiek apspriesta jau vairākus gadus. Tiek minēti daudzi „par” un „pret” argumenti. Apvienošanās atbalstītāji uzsver iespējamos ieguvumus no apjomradītiem ietaupījumiem un jaunu produktu izstrādes, turpretim oponenti uztraucas par tirgus ietekmes sagrozīšanu un izmaksu neefektivitāti neoptimāla uzņēmuma izmēra dēļ. Nav panākta vienprātība par apvienošanās ekonomisko un sociālo vēlamību. Šīs problēmas sarežģītais raksturs acīmredzot ir viens no būtiskākajiem iemesliem.

Visaptveroša tirgus analīze ir viens no veidiem, kā analizēt šo jautājumu. Valsts konkurences iestādes, kas ir atbildīgas par veselīgas konkurences nodrošināšanu, parasti veic lielu uzņēmumu apvienošanās pārbaudes. Šādām pārbaudēm bieži ir nepieciešami būtiski resursi. Piemēram, nesen Apvienotās Karalistes Konkurences un tirgus iestāde (2016) veica plašu pētījumu par telekomunikāciju uzņēmumu BT Group un EE Limited apvienošanu. Šai apvienošanai 2016. gada janvārī tika dota zaļā gaisma, jo analīze neuzrādīja konkurences apdraudējumu. Pētījumā tika iekļauta telekomunikāciju produktu, tirgus dalībnieku, spēkā esošo likumu un noteikumu, nozares tendenču, pašas apvienošanās un hipotētiskas situācijas, ja abi uzņēmumi turpinātu darboties pašreizējā tirgū, analīze. Pētījums tika veikts visos būtiskākajos tirgos, t.i., mazumtirdzniecības mobilajos un fiksētajos platjoslas, vairumtirdzniecības mobilajos un citos tirgos. Daudzi tirgus dalībnieki ne tikai sniedza savu viedokli par apvienošanos, bet arī nodrošināja svarīgu uzņēmumu iekšējo dokumentāciju. Pētījums ilga vienu gadu. Tik plaša analīze neatbilst šī pētījuma tvērumam, tomēr turpmāk tiks apskatīti apvienošanās galvenie rezultāti un ieskicēti iespējamie veidi, kā šos rezultātus mērīt. Lai izprastu apvienošanās rezultātus, mēs izmantojām trīs savstarpēji papildinošas metodes: Pirmkārt, mēs apskatījām pētījumus par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanos ekonomisko ietekmi, kas ietvēra gan uzņēmumam specifiskus rezultātus, gan plašākus sociālekonomiskus rezultātus.

Otrkārt, mēs veicām akciju tirgus reakciju analīzi par jaunākajiem telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās gadījumiem ES un valstīs ārpus ES (OECD) no 2010. līdz 2017. gadam. Mēs salīdzinājām akciju cenas īsi pirms un pēc publiska paziņojuma par apvienošanos. Tāpat mēs pārbaudījām kopējos akciju tirgu darbības rezultātus un salīdzinājām tos ar telekomunikāciju uzņēmumu rezultātiem. Treškārt, mēs apskatījām konkurences iestāžu reakciju uz pušu piedāvātajiem apvienošanās noteikumiem. Literatūra šajā jomā piedāvā pietiekami plašu ieskatu dažādos jautājumos – pētnieki apskata daudzus apvienošanās aspektus, tajā skaitā izmaiņas uzņēmumu peļņā, konkurences struktūrā un sociālajā labklājībā. Tomēr ierobežotais pētījumu skaits par telekomunikāciju nozari ir kavēklis. Apvienošanās kauzālās efekta noteikšana rada lielākās grūtības apvienošanās analīzē. Būtiski nošķirt kauzālo efektu no izmaiņām, kas radušās citu faktoru ietekmē, kas nav saistīti ar apvienošanu, piemēram, vispārēja ekonomikas izaugsme vai tehnoloģiskā attīstība. Nošķīrums parasti tiek veikts, piemērojot dažādas ekonometriskas metodes un lielas statistikas datu kopas. Citu faktoru, kas varētu potenciāli ietekmēt uzņēmuma rezultātus, ignorēšana var radīt nepareizus secinājumus. Šajā literatūras apskatā tika atlasīti pētījumi, kuru autori mēģina precīzi novērtēt apvienošanās kauzālo efektu, nevis tikai apraksta statistiku pirms/pēc apvienošanās. Izmantojot otro metodi, tiek analizēta akciju tirgu reakcija. Iespējams, viens no visprecīzākajiem veidiem, kā atklāt apvienošanās ekonomisko ietekmi uz uzņēmumiem, ir analizēt to akciju svārstības pirms un pēc paziņojuma par apvienošanos. Ekonomisti bieži uzskata, ka akciju tirgi attīstītajās valstīs apkopo informāciju un tirgus dalībnieku gaidas un certības, tādējādi akciju cenas atspoguļo gaidāmo ekonomisko rezultātu un uzņēmumu nākotnes peļņu. Akciju cenu salīdzināšana noteiktā laika periodā rāda, vai ir sagaidāms, ka apvienošanās būs veiksmīga vai ne gan īsā, gan vidējā termiņā. Lai ņemtu vērā citus iespējamos ekonomiskos rezultātus, mēs salīdzinājām apvienoto uzņēmumu akciju cenas ar citiem rādītājiem, piemēram, valsts ekonomiskajiem rādītājiem un neapvienotiem uzņēmumiem.

Trešajā analīzes sadaļā apskatīta konkurences iestāžu reakcija uz apvienošanās paziņojumu. Lielu uzņēmumu apvienošanās bieži tiek uzskatīta par draudiem konkurencei, tāpēc konkurences iestādes bieži veic preventīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka neviens tirgus dalībnieks (konkurenti un klienti) nenonāk neizdevīgā stāvoklī. Pētījumā apskatīti šādi pasākumi vai apstākļi, lai izprastu, kādas ir galvenās tendences jaunākajos telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās darījumos. Šī pētījuma mērķis ir apskatīt pieredzi, ko sniedz telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās gadījumi, un apskatīt akciju tirgu un konkurences iestāžu reakciju uz telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu. Nākamajā nodaļā apskatīti galvenie telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās rezultāti. Vispirms aplūkoti pētījumi par telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanu, kā arī apskatīta akciju tirgu reakcija uz šādiem apvienošanās darījumiem. Tāpat apskatīta apvienošanās no konkurences iestāžu skatupunkta.