Pilsētās dzīvo 55% pasaules iedzīvotāju, un aplēses liecina, ka tieši pilsētās tiek radīta lielākā daļa (līdz pat 80%) pasaules IKP. Latvija šajā ziņā nav unikāla – arī citur pasaulē metropoles areāli ir ievērojami produktīvāki, salīdzinot ar valsts teritoriju, kurā tie atrodas. Tajā pašā laikā Rīgas aglomerācijas radītās
priekšrocības netiek pilnībā izmantotas. Atšķirības uzņēmumu produktivitātē cita starpā liecina par to, ka uzņēmumiem, kas atrodas ārpus Rīgas metropoles areāla, ir apgrūtināta piekļuve Rīgā koncentrētajām zināšanām un pieaugošas resursu atdeves radītajiem papildus labumiem. Ir būtiski saprast, ka šo nepilnību efektīvi risinājumi meklējami nevis tiešā publisko resursu pārdalē reģionālā līmenī, bet savstarpējas savienojamības uzlabošanā.

Diemžēl pat Baltijas jūras reģiona kontekstā Rīga kopumā atpaliek ne tikai no attīstītajiem Skandināvijas metropoļu reģioniem, bet arī no Tallinas un Viļņas. RMA atrodas starptautiski konkurētspējīgi uzņēmumi, taču to varētu būt vairāk un tie varētu darboties efektīvāk, ja arī publiskie spēlētāji aktīvāk tiem
palīdzētu, uzlabojot sadarbību un veicot nepieciešamās publiskās investīcijas.

Domājot par Rīgas metropoles areālam būtiskajiem publisko investīciju virzieniem, vispirms jākoncentrējas uz jomām, kuras aktuālas vairumam iedzīvotāju un uzņēmumu. Tās būtu, piemēram, nozaru inovāciju
un kompetences centru kapacitāte un pieejamība, transporta infrastruktūra un sabiedriskais transports, apkārtējās vides un gaisa kvalitāte, kā arī mājokļu un bērnu aprūpes pieejamība, kas nepieciešama nodarbinātības iespēju realizēšanai.

Līdzīgi, kā tas notiek citviet pasaulē, no labi funkcionējoša un starptautiski konkurētspējīga Rīgas metropoles areāla (RMA) iegūst visa Latvija. Vietējiem uzņēmumiem tas ir nozīmīgs noieta tirgus un sasaistes
punkts, caur kuru iekļūt globālajās pievienotās vērtības ķēdēs. Turklāt Rīga ir arī Latvijas zināšanu un inovāciju centrs. Rīgā ir labākas nodarbinātības iespējas. Savukārt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā RMA pašvaldības veic vairāk nekā 99% no pašvaldību iemaksām.

Analizējot plašāk, Eiropas pozīcijas globālajā ekonomikā ir pasliktinājušās. Vācija un Francija ir aktualizējušas debates par “Eiropas čempionu” radīšanu, kas būtu spējīgāki konkurēt globālajā tirgū. Kopumā Latvijas iespējas iesaistīties ES produktīvāko ekonomiku iniciētajā transformācijā ir samērā ierobežotas,
taču gan privātajā, gan publiskajā sektorā Latvijā ir institūcijas un speciālisti, kas Eiropas zināšanu un inovāciju tīklojumos spēj iekļauties kā līdzvērtīgi partneri. Šie “vietējie čempioni” vai nu būs lokalizējušies RMA, vai arī RMA spēlēs būtisku lomu to starptautiskās sasaistes nodrošināšanā