21. gadsimta pirmās divas desmitgades ir bijušas pārbaudījums Latvijas izturībai. Valsts kapacitātei pārbaudījums bija pievienošanās un dalība Eiropas Savienībā (ES), iedzīvotāju skaita samazināšanās, sabiedrības novecošana un iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētām, tai pašā laikā pieprasot gan zemākus nodokļus, gan vairāk sabiedrisko labumu. Ekonomikas uzplaukums 2000. gadu sākumā raisīja, bet pēc tam arī samazināja cerības uz strauju ekonomisko konverģenci ar vecākajām ES dalībvalstīm. Lai arī Latvija ir atgriezusies pie izaugsmes, kaimiņvalstis pakāpeniski un konsekventi to ir apsteigušas.

Kopš Krievijas īstenotās Krimas aneksijas, kas krasi saasināja drošības apdraudējumu, šī gadsimta otrajā desmitgadē ir dominējuši ārējie draudi, kas, līdz ar Krievijas atbildes sankcijām un pakāpenisku tranzīta plūsmu aizvirzīšanu no Latvijas ostām, ir īpaši smagi skāruši tranzīta un pārtikas rūpniecības nozares, izraisot arī informācijas kara uzliesmojumu.

Rietumos jauna nenoteiktība parādījās līdz ar amerikāņu prezidenta ievēlēšanu, kurš vairākkārt ir apstrīdējis divus Latvijas ārpolitikas pamatprincipus, apšaubot NATO nozīmi un apgalvojot, ka ES ir “katastrofa”. Lielbritānijas Brexit process jeb izstāšanās no ES tikai stiprina sajūtu, ka rietumu zeitgeist jeb laikmeta elpa ir radikāli mainījusies.

Nākamie pieci gadi, visticamāk, būs ne mazāk sarežģīti.

Dotais politikas pārskats ieskicē galvenās globālās pārmaiņu tendences, kā arī iekšējās problēmas jeb izaicinājumus un iespējas, kas ietekmēs Latviju nākamos piecus gadus. Šīs tendences ir izkristalizējušās divās apaļā galda diskusijās un debatēs, kurās piedalījās dažādu nozaru speciālistu grupa, pārstāvot valsts, privāto un nevalstisko sektoru.
2022. gadā Latvija būs zaļāka un pārticīgāka, bet ar mazāka skaita, gados vecāku un vairāk urbanizētu sabiedrību. Lielāka daļa valsts budžeta tiks tērēta pensijām, veselības aprūpei, labklājībai, lauku reģionu subsidēšanai un, iespējams, arī aizsardzībai. Automatizācija un digitalizācija apdraudēs aizvien vairāk darbavietu un profesiju. Nepastāvēs iespiestie dienas laikraksti, bet digitālie ziņu mediji arvien vairāk būs atkarīgi no valdības atbalsta. Šīs tendences padarīs Latviju arvien vairāk atkarīgu no ES fondu investīcijām infrastruktūrā un attīstībā. Politiskais kon ikts starp Rīgas pašvaldību un nacionālo valdību, kas atspoguļojas starp Latviju un Krieviju notiekošajā aukstajā karā, nozīmē, ka Rīgas kā galvenās centrmezgla pilsētas statusu Baltijas valstīs joprojām apstrīdēs Tallina, bet jo īpaši Viļņa. Protams, šeit aprakstītās tendences var mainīties valdības rīcības rezultātā vai tās var pārtraukt kādi neparedzēti notikumi. Neskatoties uz to, dotais ziņojums ieskicē virzienu, kurā Latvija dodas, kā arī izaicinājumus – un līdz ar to arī iespējas – ar kurām valsts saskaras.