Šis pētījums veikts ar mērķi izpētīt iespējas un sagatavot priekšlikumus Rīgas brīvostas pārvaldei par to, kā palielināt Latvijas produktu eksporta plūsmu caur Rīgas ostu, identificējot eksportējošo nozaru un industriju attīstības perspektīvas reģionos un iespējamo eksporta produktu pieauguma apjomu. Pašlaik novērojamās pazīmes, kas liecina par Rīgas brīvostai nelabvēlīgu tirgus faktoru aktivizēšanos, palielina Rīgas brīvostas attīstības programmā (2019-2028) ietvertā minimālā scenārija varbūtību. Tāpēc svarīgi laicīgi meklēt alternatīvas kravas (pie tam ne tikai tālajos austrumu tirgos, bet augstu prioritāti piešķirot iekšzemes kravu piesaistei), kā arī vēl vairāk aktivizēt pasākumus ostas darbības veiktspējas tālākai paaugstināšanai. Autoru vērtējumā viens no svarīgiem virzieniem tālākai nosūtīto kravu apjoma palielināšanai ir saistāms ar Latvijas produktu eksporta pieaugumu.

Veiktā Vidzemes, Latgales un Zemgales reģionu (kurusšajā pētījumā definējām kā primāros preču eksporta izcelsmes areālus attiecībā uz Rīgas brīvostu) novadu un pilsētu vadītāju un uzņēmēju viedokļu aptauja liecina, ka uzņēmumos tiek veiktas investīcijas un tiek īstenotas darbības, kas prognozējami novedīs pie eksportspējīgas produkcijas ražošanas tālāka pieauguma.

Šis iekšzemes kravu pieaugums nebūs straujš un, visticamāk, nespēs ilgtermiņā pilnā mērā kompensēt prognozējamo tranzīta kravu apjoma samazināšanos un nodrošināt strauju ostas attīstību un tās ekonomisko devumu tautsaimniecībai. Lai samazinātu minimālā scenārija varbūtību, nevar aprobežoties tikai ar iespējām, kas varētu veidoties no Latvijas eksporta kravu plūsmām. Rīgas brīvostas (klastera) veiktspēju ir iespējams pilnveidot tikai sadarbībā ar visām iesaistītajām partnerorganizācijām.
Šajā aspektā Rīgas brīvostas pārvaldei ir jāveic aktīvāka visa ostas uzņēmumu un iesaistīto iestāžu klastera moderēšana. Globālo komplekso indeksu un Latvijas eksportētāju aptaujas rezultātu analīze norāda uz primāri
nepieciešamajiem uzlabojumiem un pilnveidojumiem. Pirmkārt, tas attiecas uz infrastruktūras (tai skaitā teritorijas un pievedceļu) kvalitātes tālāku uzlabošanu, noliktavu apjoma palielināšanu (tostarp apgūstot pašlaik
neizmantotās teritorijas ostā).

Ikviena uzņēmuma biznesa procesu, procedūru metodiku, modeļu analīze un optimizācija, izmantojot moderno digitālo tehnoloģiju (platjosla, lielo datu apstrāde, lietu internets, mākoņpakalpojumi, mašīnmācīšana, robotika,
mākslīgais intelekts u.c.) radītās jaunās agrāk nebijušās iespējas, un tām sekojoša optimizēto procesu un procedūru pārnese digitālajā vidē, rezultējas uzņēmuma efektivitātes un produktivitātes pieaugumā. Šāds process kopumā tiek dēvēts par digitālo transformāciju, arī kompleksa loģistikas ķēdes procesu digitālā transformācija ir reāls instruments visa Rīgas brīvostas klastera darbības efektivitātes tālākai uzlabošanai.