Latvijas valstiskuma atjaunošana, iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO, ekonomisko krīžu pārvarēšana – tie visi ir bijuši lieli mērķi. Taču brīdī, kad vieni mērķi sasniegti, ir būtiski ieraudzīt nākamos un rast atbildi uz jautājumu, kurp un kā doties tālāk. Pasaule strauji mainās, un mums jāspēj tai mainīties līdzi. Mākslīgā intelekta un mašīnmācības attīstība, robotizācija un lietu internets – tās ir tikai dažas nozares, kas jau pavisam drīzā nākotnē var izmainīt mūsu priekšstatus par to, kā apgūstam zināšanas, kā strādājam, kā pavadām brīvo laiku. Tieši tāpēc par nākotni domāt ir svarīgi jau tagad, jo ieguvēji būs tie, kas pareizo virzienu tās virzienā būs atraduši pirmie.

Kopīgu mērķu un rīcības plāna neesamības sekas diemžēl esam bijuši spiesti sajust paši uz savas ādas. Turpinās Latvijas iedzīvotāju aizceļošana, ir samazinājusies dzimstība, apgādājamo skaits valstī aug, bet darbspējīgo – sarūk. Nonākšana Eiropas Savienībā līdzās labklājības valstīm nebūt nav pašsaprotama labklājības garantija arī Latvijai. Tāpēc ir jāspēj vienoties par to, kāda valsts vēlamies būt. Kas būs Latvija? Lauksaimnieku zeme? Inženieru? Dabaszinātnieku un ārstu? Programmētāju? Baņķieru un juristu?

Ko mēs Latvijā spējam? Kā mums rīkoties? Ko no jauna radīt? Un no kā atteikties? Ko mēs varam dot pasaulei? Un ko – pasaule mums? Laikā, kuru raksturo dažādība un mainība, vienas pareizas atbildes nav. Nākotne, kuras pamatā ir tikai viena prioritāte, ir nedroša un var aizvest virzienā, kas ir tāls no nospraustā mērķa.

Četri pieci gadi, kas mūs šķir no 2022. gada, tikai šķietami ir neliels laika sprīdis. Ja paraugāmies nesenā pagātnē, šādā laika posmā pasaulē ir notikušas milzu pārmaiņas. 2022. gads būs Latvijai nozīmīgs un simbolisks, jo apritēs 100 gadi kopš Latvijas Republikas konstitucionālā pamatlikuma jeb Satversmes pieņemšanas. Turklāt tas būs arī Saeimas vēlēšanu gads.

Domnīcas CERTUS 2017. gada forums pirmoreiz veltīts prioritāšu dažādošanai. Tas rosinās domāt par valsts nākotni nevis kā vienu visaptverošu mērķi, bet gan kā par dažādu mērķu kopumu. Katra atsevišķā mērķa sasniegšanai var būt atšķirīgi ceļi, taču rezultātam jau pārskatāmā nākotnē ir jābūt novērtējamam un izmērāmam.

Prioritāšu dažādošana nozīmē līdzsvaru starp tradīcijām un ambīcijām. Pie tradicionālajiem virzieniem pieder tādas nozares kā bioekonomika, tranzīts un rūpniecība. Pie ambiciozajiem – informācijas tehnoloģijas, Rīga kā savienotājpilsēta (gateway city), augstākās izglītības un veselības pakalpojumu eksports.

Šogad forumā sāksim šo mērķu nospraušanu un meklēsim ceļus, kā tos sasniegt.

Prioritāšu dažādošana nozīmē arī atbildības dažādošanu. Valsts stratēģiski svarīgo mērķu sasniegšana vairs nevar būt vienīgi tikai valsts vai tikai privātuzņēmēju pienākums. Mērķu sasniegšanai ir nepieciešama sekmīga publiskā un privātā partnerība.

Šodien mēs sākam veidot attīstības vīziju Latvija 2022. Mēs esam iezīmējuši sešus galvenos Latvijas attīstības virzienus. Taču pie darāmo darbu ceļa kartes vēl jāstrādā. Dažos virzienos tā jau ir skaidri iezīmēta, citos – darbs vēl tikai sācies. Mēs ticam, ka kopīgiem spēkiem mums Latvijas simtgadei ir jāuzdāvina pārliecība gan par kopīgiem mērķiem, gan virzieniem, kā tos sasniegt.

Nākotne nesāksies pēc stundas, rīt, aizparīt vai pēc gada. Nākotne sākas brīdī, kad mēs par to sākam domāt. Tagad.