Mežs ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem resursiem. Mežainuma ziņā Latvija ir viena no sešām bagātākajām ES valstīm, jo mežu kopējā platība veido 50% valsts teritorijas. Turklāt klimats un augsnes ir piemēroti tam, lai nodrošinātu konkurētspējīgu ātraudzības un kvalitātes kombināciju starptautiskā līmenī.
Koksnes krāja mežā 2013. gadā sasniedza 667 milj. m3, bet ikgadējais pieaugums pārsniedz 25 milj. m3. Ikgadējie ciršanas apjomi ir aptuveni 63% no krājas pieauguma (salīdzinājumam: Somijā – 70% bet Zviedrijā – 85%) un nodrošina koksnes ieguvi 11 -12 milj. m3 līmenī gadā. Svarīgi, ka 49% meža Latvijā pieder valstij, kas, to plānveidīgi apsaimniekojot, stabilizē kokapstrādes izejvielu plūsmu.
Meža resursi ir cieši saistīti ar valsts identitāti un ir ne vien lauku, bet visas valsts ekonomikai nozīmīgās meža nozares attīstības pamats. Meža nozari veido mežsaimniecība1 un kokrūpniecība2. Veidojot IKP, tā rada gandrīz trešdaļu Latvijas primāro un sekundāro sektoru pievienotās vērtības, bet 9% valstī nodarbināto tā ir ienākumu avots. Savukārt meža nozarē ekonomiski nozīmīgākā ir kokrūpniecība, jo tās pienesuma daļa nozares pievienotajā vērtībā ir 70%, bet nodarbināto kopskaitā – 65%.
Viens no centrālajiem kokrūpniecības tautsaimnieciskajiem efektiem ir tās ārējās tirdzniecības bilances stūrakmens statuss. Kokrūpniecības produktu ārējās tirdzniecības bilance ir vispozitīvākā. 2014. gadā eksports pārsniedza importu par 1,43 mljrd. EUR.
Tālākapstrāde veido 54% Latvijas kokrūpniecības produkcijas vērtības un 63% kopējās pievienotās vērtības, un tās īpatsvars nozarē nodarbināto kopskaitā bija 58%. Tālākapstrādē izcilāko sniegumu nodrošina finiera lokšņu un koka paneļu ražošanas apakšnozare, kas viena pati veido 28% kokapstrādes pievienotās vērtības un kurā ir augstākā pievienotās vērtības un produkcijas vērtības attiecība. Jāpiemin arī namdaru un galdniecības izstrādājumu ražošana, kurā pieaug gan nodarbināto skaits, gan pievienotā vērtība uz nodarbināto.
8.1. Galvenie kokrūpniecības izaicinājumi un iespējamie risinājumi
Salīdzinājums ar Somiju un Zviedriju, kuras ir vēl mežainākas nekā Latvija, bet kurās kokrūpniecība ir ilgstoši attīstījusies tirgus ekonomikas apstākļos, ir lietderīgs nozares problēmu un nākotnes uzdevumu noteikšanai. Ziemeļvalstīs kokrūpniecībā radītā pievienotā vērtība uz nodarbināto ir līdz pat 10 reizēm augstāka nekā Baltijas valstīs (8.2. attēls). Piemēram, Zviedrijā 11 800 pirmapstrādē nodarbināto saražo produkciju 5,1 mljrd. EUR vērtībā, turpretim Latvijā 12 500 nodarbināto saražo produkciju vien 875 milj. EUR vērtībā. Jau daudz ir paveikts, taču interviju rezultāti ar uzņēmumu vadītājiem Latvijā norāda uz ražošanas automatizācijas potenciālu.
Koksnes resursu efektīvāka izmantošana pievienotās vērtības radīšanai Latvijā
Latvijas meža nozares eksporta vērtībā joprojām samērā liels ir tās produkcijas īpatsvars, kurai ir iespējams veikt dziļāku tālākapstrādi, radot lielāku pievienotās vērtības apjomu. 2014. gadā apaļie kokmateriāli un zāģmateriāli veidoja 37% eksportētās produkcijas vērtības. Apstrādājot šos izejmateriālus tālākapstrādē, uz vienu realizētās produkcijas eiro Latvijā papildus varēja radīt vēl 0,28 eiro pievienotās vērtības.
2014. gadā Latvijas kokrūpniecība eksportēja skujkoku papīrmalku aptuveni 1,9 milj. m3 apjomā. Ja šī papīrmalka tiktu tālāk apstrādāta Latvijā, līdzīgi kā Kronospan ražojot plātnes, tad saskaņā ar aprēķiniem nozarē radītā pievienotā vērtība pieaugtu par aptuveni
72 milj. EUR, tiktu radītas aptuveni 400 jaunas darbavietas, bet produktivitāte kokrūpniecībā kopumā pieaugtu par 14%. Lai minēto tautsaimniecisko efektu sasniegtu salīdzinoši īsā laikposmā, LIAA ar citu valsts institūciju atbalstu ir ieteicams piesaistīt kā investorus pasaules vai reģionāla mēroga tālākapstrādes uzņēmumus ar nozīmīgiem apgūtiem realizācijas tirgiem.
No kokrūpniecības investoru skatpunkta Latvijas priekšrocības ir tālākapstrādei piemērotu kokmateriālu pieejamība un zemākas darbaspēka izmaksas. No uzņēmuma īpašnieku viedokļa salīdzinājumā ar Latviju, Skandināvijas valstīs pievienotā vērtība tiek lielā mērā zaudēta augstajās personāla izmaksās.
Kokrūpniecības izstrādājumu patēriņa paaugstināšana Latvijā
Latvijas kokrūpniecības apakšnozarēm būtu noderīgs vietējā kokmateriālu un koka izstrādājumu tirgus apjoma pieaugums.
Viena no zemā koksnes patēriņa izpausmēm, piemēram, ir zemais pieprasījums pēc koka mājām Latvijā. Salīdzinājumam – Somijā koka mājas ir ļoti populāras, tādēļ šīs valsts ražotāji 82% produkcijas realizē vietējā tirgū. Savukārt Latvijas koka māju ražotāji, galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi, uzreiz sastopas ar izaicinājumu pārdot šos samērā komplicētos produktus ārvalstu tirgū.
Nav iespējams gaidīt ievērojamu kokmateriālu un koka izstrādājumu izmantošanas pieaugumu būvniecībā, jo to ierobežo ES regulu izmantošanai nepieciešamo Latvijas būvnormatīvu nepilnības. Saskaņā ar aptaujāto arhitektu viedokli Latvijas būvnormatīvos noteiktās prasības attiecībā uz ugunsdrošību ierobežo koka izmantošanu, kaut gan vairākās valstīs, piemērām, Norvēģijā, no koka tiek būvētas pat visām drošības prasībām atbilstošas daudzstāvu koka ēkas. Latvijas būvnormatīvi ir pieņemti 2015. gadā ar atrunām. Ekonomikas ministrija tos ieplānojusi pakāpeniski pārskatīt, tostarp, cerams, novēršot koka izmantošanu kavējošās nepilnības. Kokrūpniecības attīstībai ir svarīga būvnormatīvu izmaiņu ātrāka un korektāka norise, tomēr tas ir resursu un kompetences ietilpīgs process.
Neraugoties uz šiem apstākļiem, Latvijā ir īstenoti būvniecības projekti, kuros kā nozīmīgs vai galvenais būvmateriāls izmantots koks, piemēram, dzīvojamo māju ciemats Amatciems. Publiskā sektora organizāciju un kokrūpnieku sadarbības rezultātā ar publisko atbalstu ir realizēts zīmīgs paraugprojekts inženierbūvju jomā – koka gājēju tilts pār autoceļu. Šādi paraugprojekti ir ļoti nepieciešami, lai demonstrētu koka pielietojuma plašās iespējas, noturību, ekonomisko izdevīgumu, drošību un vides aspektus. Publisko pasūtījumu izmantošanas potenciāls šādu paraugprojektu attīstībā ir ievērojams – sabiedrības vajadzību risināšanai ir iespējams projektēt un būvēt no koka, šādi radot pozitīvus piemērus.
Kapitāla akumulācija Latvijas kokrūpniecībā
Latvijas personāla izmaksu tuvošanās ES vidējiem rādītājiem tiek uzskatīta par objektīvu procesu. Darbaspēka izmaksu pieauguma apstākļos Latvijas kokrūpnieki varēs saglabāt un uzlabot konkurētspēju, paaugstinot produktivitāti un modernizējot ražotnes. Somijā un Zviedrijā, salīdzinot ar Latviju, produktivitāte kokapstrādē ir vidēji 3-7 reizes augstāka – uz šādu līmeni jātiecas arī Latvijai. Tomēr svarīgi atzīmēt, ka minēto kaimiņvalstu uzņēmumi pēc saražotās produkcijas vērtības ir lielāki, piemēram, pirmapstrādē – 3-4 reizes. Tādējādi, lai sasniegtu līdzīgu produktivitātes līmeni, daudziem Latvijas kokrūpniecības uzņēmumiem būtu vairākkārt jāpalielina darbības apjoms, kas prasa kapitālieguldījumus ražošanas attīstībā, investīcijas pamatlīdzekļos, kā arī kompetenci strādāt lielākā mērogā.
Salīdzinot ar 2008. gadu, 2013. gadā Latvijas kokapstrādes uzņēmumu pamatlīdzekļu vērtība bilancē bija līdzīga, savukārt mēbeļu ražošanā tā bija sarukusi par 34%. Spēcīgākie nozares uzņēmumi, piemēram, Latvijas Finieris realizē apjomīgas investīciju programmas, tajā pašā laikā kapitāla akumulācijas ātrums nozarē kopumā ir lēns, ieguldījumu apjoma dinamika pamatlīdzekļos neliecina par strauju nozares izaugsmi.
Tika veikta atšķirīgu kokrūpniecības uzņēmumu analīze. Ekonomiski spēcīgi un perspektīvi kokrūpniecības uzņēmumi ir spējīgi piesaistīt ārējos finanšu resursus vajadzīgajā apjomā, tomēr kredītiestādes bez ieplānotas noteikumu pārskatīšanas atturas piešķirt līdzekļus vairāk nekā uz 3 gadiem. Daļai kokrūpniecības uzņēmumu izvēlētais darbības modelis un iekšējie faktori nodrošina vājus rezultātus, tādēļ tie nav pievilcīgi privāto vai publisko finanšu resursu ieguldīšanai. Lēno kapitāla akumulācijas tempu nosaka dažādi attīstības ierobežojumi: produkta veidam nekonkurētspējīgs ražotāja lielums, tirgus apgūšanai nepieciešamais periods izveidoto jaudu noslogošanai, grūtības pārdot mārketinga intensīvā nozarē, ierobežota finanšu resursu pieejamība.
Kapitāla akumulācijas izaicinājums ir plašāk skatīts ceturtajā nodaļā (finanšu pieejamība).
Rekomendācijas
1. rekomendācija – koksnes resursu efektīvāka izmantošana pievienotās vērtības radīšanai Latvijā
Piesaistīt stratēģiskos investorus liela mēroga ražotņu izveides projektiem perspektīvās tālākapstrādes jomās, piemēram, plātņu ražošanas apakšnozarē (uzdevums LIAA, Ekonomikas ministrijai un Ārlietu ministrijai): jāizstrādā konkurētspējīgs stratēģisko investīciju projektu piedāvājums un proaktīvi jāmeklē iespējamais investors, tostarp ar augstāko valsts amatpersonu un diplomātiskā korpusa atbalstu.
2. rekomendācija – kokrupniecības izstrādājumu patēriņa paaugstināšanai Latvijā
Prioritāri pārskatīt un pārstrādāt Latvijas būvnormatīvu saturu, papildinot un pilnveidojot to prasības, ņemot vērā inovācijas un tehnoloģiju izaugsmi ES koka namdaru un galdniecības izstrādājumu izmantošanas jomā, lai novērstu šķēršļus kokmateriālu plašākam pielietojumam Latvijas būvniecībā (uzdevums Ekonomikas ministrijai). Valsts un pašvaldību pasūtījumu ietvaros īstenot koka konstrukciju paraugprojektus (ēkas un inženierbūves), kuri demonstrē koka pielietojuma iespējas un efektivitāti Latvijā (uzdevums publiskā sektora organizācijām).
3. rekomendācija – kapitāla akumulācija Latvijas kokrupniecība
Nepārtraukti nodrošināt publisko atbalstu ārējo tirgu apgūšanai – dalībai izstādēs, tirdzniecības misijās, ražotņu un to produktu atbilstības novērtēšanai (uzdevums Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai) un aktīvi sniegt politisko atbalstu ārējo ekonomisko sakaru veidošanā valsts prezidenta vizīšu ietvaros (Prezidents). Paaugstināt ar publisko atbalstu starptautiska līmeņa vadības konsultāciju pakalpojumu pieejamību augstākās vadības kapacitātes atbalstam kokrūpniecības nozarē (uzdevums Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai).
1 NACE 2. red. A02 (mežsaimniecība un mežizstrāde).
2 NACE 2. red. C16 (koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles; salmu un pīto izstrādājumu ražošana) un C31 (mēbeļu ražošana).
3 LR CSP. Rādītāja dinamikas tendence 2008.-2013. g.; nav datu par parketa paneļu ražošanu un koka taras ražošanu
4 Eurostat. Pievienotā vērtība faktorizmaksās uz nodarbināto, tūkst. EUR