Atņemšanas ekonomika

06 Marts, 2018 Vjačeslavs Dombrovskis Avots: Delfi.lv

Nupat notikusī ABLV bankas likvidācija aktualizēja vairākus svarīgus jautājumus, no kuriem daudzi joprojām nav atbildēti. Kāpēc tas notika? Vai bankas likvidāciju bija iespējams novērst? Vai un kādas sekas šis notikums nesīs Latvijas ekonomikai īstermiņā un ilgtermiņā?

Par interešu konfliktiem

Sākšu ar jautājumu par iespējamo interešu konfliktu. Kā zināms, ABLV banka bija nozīmīgākais Domnīcas Certus atbalstītājs.

Šī ir otrā reize, kad es saskaros ar savas pētnieciskās darbības finansējumu no avota, pār kuru ir kritusi šaubu ēna. Rīgas Ekonomikas augstskolā (zināma arī kā Zviedru augstskola) manu pētniecisko darbību līdzfinansēja “Telia Sonera”. Esmu bijis viens no Rīgas Ekonomikas augstskolas “Telia Sonera” institūta pētniekiem.[1] 2013. gadā ASV tiesībsargājošās iestādes izvirzīja smagas apsūdzības “Telia”, pārmetot kukuļdošanu īpaši lielos (331 miljona ASV dolāru) apmēros Uzbekistānas amatpersonām.[2]

Bija arī tiesa, pēc kuras “Telia” atzina savu vainu un piekrita samaksāt sodu gandrīz 1 miljarda ASV dolāru apmērā.

Kā tas ietekmēja manu darbu? Ne es, ne mani tā laika kolēģi nekad nebija strādājuši pie jautājumiem, kas būtu saistīti ar Uzbekistānu, nebijām arī izstrādājuši ieteikumus kukuļdošanai. Mēs nodarbojāmies ar pētniecību. Piemēram, tika radīts Latvijas uzņēmējdarbības iesācēju monitorings.[3] Un neviens žurnālists Latvijā man nekad nav uzdevis nevienu jautājumu saistībā ar Teliasonera finansējumu.

Arī “ABLV Bank” finansējums domnīcai “Certus” netika piešķirts, lai palīdzētu Ziemeļkorejai tikt pie raķetēm vai meklētu argumentus ieguvumiem no naudas atmazgāšanas. “Certus” pētnieku komanda strādāja pie Latvijas ekonomikas attīstības vīzijas radīšanas. Mēs strādājām pie apstrādes rūpniecības, tranzīta, IKT, veselības pakalpojumu eksporta, augstākās izglītības eksporta nozaru jautājumiem, pētījām reģionālās attīstības un Rīgas konkurētspējas iespējas, kā arī daudzas citas jomas.

Mēs arī daudz strādājām pie nodokļu reformas izstrādes. Lielā mērā tieši mēs, par spīti Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas ekspertu negatīvajam viedoklim, argumentējām nepieciešamību atbrīvot reinvestēto peļņu no uzņēmuma ienākuma nodokļa. Patīk tas kādam vai ne, bet tas bija iespējams, pateicoties “ABLV Bank” atbalstam. Turklāt mūsu piedāvātā nodokļu reforma būtiski palielināja nodokļu slogu komercbankām (tostarp “ABLV Bank”). Šogad mēs bijām iecerējuši strādāt pie veselības aprūpes tēmas, bet izskatās, ka mūsu plānos būs jāievieš zināmas korekcijas.

Par notikušo ar “ABLV”

Par šo tēmu ļoti daudz jau ir rakstīts, bet tomēr. Fakti ir šādi. Likvidēts uzņēmums, kurš 2016. gadā eksportēja finanšu pakalpojumus apmēram 150 miljonu eiro vērtībā un vairākus gadus valsts budžetā nodokļu veidā iemaksāja vidēji 20 miljonus eiro gadā. [4] Rīgas jaunā biznesa centra (“New Hanza City”) attīstības nākotne labākajā gadījumā ir neskaidra. Laikmetīgās mākslas muzeja nākotne ir tikpat neskaidra. Finanšu nozares un Latvijas valsts reputācijai kopumā nodarīts milzīgs kaitējums. Fakts ir arī tas, ka “šāviens”, ar kuru dažu dienu laikā tika iznicināta “ABLV Bank”, bija izdarīts ar ASV Finanšu ministrijas “FinCEN” ziņojumu. ASV ziņojumā bankai tika izvirzītas ļoti smagas apsūdzības. Naudas atmazgāšana, Ziemeļkorejai piemēroto sankciju režīma pārkāpumi, kukuļdošana Latvijas valsts amatpersonām ar mērķi izvairīties no sodīšanas par šiem pārkāpumiem.

Ir vismaz divas versijas par to, kas īsti ir noticis. Pirmā un visvienkāršākā ir tā, kuru nesen ļoti precīzi formulējis žurnāls “Forbes” rakstā ar nosaukumu “Kāpēc ASV Finanšu ministrija nogalinājusi Latvijas banku [ABLV]”.[5] Vienā vārdā šī versija skan: pelnīti. Citiem vārdiem sakot – ja jūs savā Latvijā nesaprotat globālās finanšu sistēmas spēles noteikumus (un, kas vēl svarīgāk, nesaprotat, kas nosaka šos spēles noteikumus), tad tā ir vienīgi jūsu problēma un muļķība maksā dārgi.

Pagaidām nevar izslēgt arī citu versiju – kā “FinCEN” ziņojums ir “mūsu pašu iniciēts”. Ko tas nozīmē? No savas pieredzes valsts pārvaldē zinu, ka daži ierēdņi un atsevišķi politiķi (pat viens otrs politiskais spēks) ļoti labi iemācījušies izmantot starptautiskās organizācijas un “sabiedrotos” savu šauru interešu virzīšanai un rēķinu kārtošanai. Piemēram, tipiska situācija – Latvijas valsts iestādes X vadītājs iestāsta starptautiskai organizācijai Y, ka viņa vadītā iestāde ir ilgstoši tikusi no politiķu puses (oligarhu un korupcijas dēļ) apspiesta. Labāko nodomu vadīta, pamatoti sašutusī organizācija Y prasa valdībai palielināt iestādes X budžetu un piešķirt tai lielāku autonomiju. Citādi “sabiedrotie nesapratīs”. Es nešaubos, ka Latvijas kā dziļi korumpētas valsts tēls lielā mērā ir mūsu pašu šādi veidots.

Vai kādam varētu būt gan motivācija, gan iespējas veiksmīgi izmantot “FinCEN”, lai panāktu savus mērķus? Cilvēku loks ar šādām iespējām Latvijā ir ļoti šaurs. Skaidrs, ka tik nopietna organizācija kā ASV Finanšu ministrija nekad tik vienkārši nenoticētu kādam “cilvēkam no ielas”.

Sazvērestības teorija? Varbūt. Katrā ziņā pilnīgi skaidrs ir viens – ļoti tuvā nākotnē mēs uzzināsim, vai pirmā versija ir patiesa. Mūsu tiesībsargājošām iestādēm no ASV saņemot pierādījumus par, piemēram, kukuļdošanas gadījumiem, noteikti sekos skaļi augsti stāvošu amatpersonu apcietinājumi.

Pretējā gadījumā “ABLV Bank” lietā iestāsies kapa klusums. Un tad nāksies secināt par labu kādai citai versijai.

“Izsapņotie sapņi”

Arvien skaļāk un biežāk dzirdēts, ka visa nerezidentu nauda ir netīra un tādēļ Latvijai nav vajadzīga un ka līdz ar “ABLV Bank” likvidāciju sapnis par Rīgu kā reģionālo finanšu centru ir izsapņots. Norādīšu vien, ka tie būs paši nerezidenti, kas lems, vai Latviju joprojām uzskata par drošu un prognozējamu vietu savai naudai. Kāds būs viņu pieņemtais lēmums, mēs uzzināsim no statistikas par nerezidentu noguldījumiem un ieņēmumiem no finanšu pakalpojumu eksporta (446 miljoni eiro 2016. gadā). Iespējams, drīz mēs uzzināsim, ka šis sapnis tiešām ir izsapņots. Tas nebūs Latvijas pirmais izsapņotais sapnis.

Deviņdesmitajos gados Latvija, tāpat ka citas Baltijas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis, bija diezgan industrializēta – 1995. gadā rūpniecība veidoja 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Līdzīgi bija Lietuvā (18,7%), Polijā (20,9%), Ungārijā (21,4%), Čehijā (23,7%).[6]

Taču noskaņojums Latvijas politiskajā elitē bija tāds, ka rūpniecība nav vajadzīga. Ka šis nesmukais PSRS mantojums Latvijas valstij nepiestāv. Rezultāts ir zināms un likumsakarīgs. Divdesmit gadus vēlāk Latvijas rūpniecība veidoja vien 12,5% no IKP. Savukārt mūsu tuvie rietumu kaimiņi sadzīvoja ar šo “nesmukumu”. Lietuvai 2015. gadā rūpniecība veidoja 19,3% no IKP, Polijai – 19,7%, Čehijai – 27%. Ārvalstu investoriem ir labi zināms, ka Baltijas valstu rūpniecības galvaspilsēta atrodas Lietuvas Kauņā.

Tad daži naivi pilsoņi izdomāja, ka Latvija varētu būt tilts starp Austrumiem un Rietumiem, tāda Eiropas otrā Roterdama. Bet izrādījās, ka tranzīts pārsvarā ir saistīts ar “netīrām” Austrumu kravām un ka daļai Latvijas sabiedrības par to ir kauns. Rezultāts arī zināms un likumsakarīgs. Austrumu kaimiņu uzticība Latvijas tranzīta koridoram bija tik liela, ka tā pieņēma lēmumu investēt miljardus (!) eiro alternatīvā ostu infrastruktūrā. Ko tas nozīmē Latvijas tranzīta nozarei, patlaban pamazām kļūst plaši zināms.

Rodas iespaids, ka esam adaptējuši savdabīgu eksperimentālu ekonomisko modeli, kuru es nosauktu par “atņemšanas ekonomiku”. Izskatās, ka šī eksperimenta gaitā kāds vēlas uzzināt, kas notiks ar valsti, ja pakāpeniski tiks veikta aritmētiska atņemšanas darbība. Mīnus rūpniecība. Tad mīnus tranzīts. Tagad mīnus finanšu sektors.

Protams, uz to visu var pievērt acis, daudzi tā arī dara, jo Latvijas tautsaimniecībā jau kādu laiku eksistē daudz interesantāka nozare – ES fondu apgūšana. Turklāt šā un nākamo divu gadu laikā tajā paredzētas lielas dzīres – septiņiem gadiem ieprogrammētie ES fondi tiks apgūti trīs gadu laikā.

Taču atņemšanas ekonomikai ir arī sekas – nežēlīga statistika. Katru mēnesi Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās par 900 cilvēkiem, kas nozīmē, ka katru dienu mūsu paliek par 30 cilvēkiem mazāk jeb mīnus viens cilvēks stundā.

[1] http://www.sseriga.edu/en/news-and-events/news/news-archive/2014/03/teliasonera-continues-decade-long-cooperation-with-sse-riga.html

[2] https://thediplomat.com/2017/09/telia-agrees-to-pay-1-billion-in-penalties-in-uzbek-corruption-scandal-settlement/

[3] https://www.sseriga.edu/en/centres/teliasonera-institute/global-enterpreneurship-monitor/page:2/

[4] http://certusdomnica.lv/news/ablv-likvidacija-ekonomikai-varetu-maksat-apmeram-0-8-no-ikp/

[5] https://www.forbes.com/sites/francescoppola/2018/02/28/why-the-u-s-treasury-killed-a-latvian-bank/#5307653b7adc

[6] Pasaules Bankas dati.