Brexit: iespēju vairāk, nekā draudu

09 Maijs, 2017 Marina Leklēra Diena

Lielbritānijas lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES) Latvijā parasti tiek vērtēts vienīgi negatīvā griezumā – kā drauds visas organizācijas stabilitātei. Tomēr jebkura krīze paver jaunu iespēju spektru. Brexit gadījumā tā ir iespēja, ka uz Latviju varētu pārcelties šobrīd Londonā izvietoto finanšu iestāžu struktūrvienības.

Laika gaitā Apvienotā Karaliste ir attīstījusies kā galvenais finanšu pakalpojumu piegādātājs Eiropā. Londonas Sitijā ir koncentrējies milzīgs daudzums banku, brokeru aģentūru, apdrošināšanas kompāniju, juridisko un grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumu – te tiek apstrādāti 48% visu pasaules tirdzniecības darījumu ar ārpusbiržas derivatīviem un 39% visu darījumu pasaules valūtas tirgos.

Tomēr pagājušajā gadā notikušais referendums var daudz ko mainīt, un finanšu iestādes jau sākušas pārvietot savus resursus no Lielbritānijas uz citām ES valstīm.

Tiek uzskatīts, ka galvenie ieguvēji finansistu relokācijas rezultātā būs jau esošie lielie Rietumeiropas finanšu centri – Frankfurte, Luksemburga, Parīze, Amsterdama un Dublina. Tomēr zināmas dividendes varētu gūt arī Austrumeiropas valstis, kuras, pastāvot noteiktiem nosacījumiem, varētu uzņemt starptautisko banku administratīvā atbalsta funkciju vienības (back office) un attīstīt dalīto pakalpojumu centrus (Shared Services Center, SSC).

Īrija tiek uzskatīta par vienu no pionieriem lielo korporāciju back office pārņemšanā. Īrijā šobrīd atrodas vairāk nekā 500 bankas, hedžfondi un tiešo investīciju fondi. Centrālās un Austrumeiropas valstu vidū visnopietnāko reputāciju šajā sektorā ir izdevies iegūt Polijai – šobrīd tur atrodas gandrīz puse visu Centrālās un Austrumeiropas dalīto pakalpojumu centru. Poliju kā vietu savu struktūrvienību izvietošanai izvēlējušies tādi nozīmīgi finanšu nozares spēlētāji kā UBS, Credit Suisse, Citigroup, Royal Bank of Scotland.

Brexit iespaidā Varšava ir dubultojusi savus pūliņus, lai virzītu sevi kā potenciālo lokāciju administratīvo pakalpojumu biroju (bekofisu) “pierakstam”. 2016. gadā Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis personīgi apmeklēja Londonu, lai tiktos ar Royal Bank of Scotland, UBS, Barclays, BNP Paribas, Citibank, Credit Suisse un citu finanšu iestāžu pārstāvjiem. Sarunu saturs netika publiskots, tomēr pēc šī brauciena prese aktīvi sāka slavēt Polijas finanšu vidi un dēvēt šo valsti par potenciālo Brexit ieguvēju Austrumeiropas un Centrāleiropas reģionā. Uzņēmums Goldman Sachs jau ir paziņojis par to, ka varētu pārcelt daļu savu administratīvā atbalsta funkcijas uz Varšavu, bet UBS – par nodomu paplašināt savu pārstāvniecību Krakovā.

Lai gan cīņā par starptautisko finanšu iestāžu apakšnodaļu atrašanās vietu sadali Baltijas valstis atrodas līdzīgās starta pozīcijās, visaktīvāko rīcību demonstrē Lietuva. Viļņa faktiski pārņem Varšavas pieredzi, pozicionējot sevi kā lokāciju SSC izvietošanai. Jau šobrīd Lietuvā atrodas vairāk SSC nekā Latvijā un Igaunijā kopā. Visskaļākais “veiksmes stāsts” ir britu finanšu giganta Barclays administratīvā atbalsta centra atvēršana Viļņā. Tas notika 2009. gadā, piedāvājuma izstrādē piedalījās pašvaldības un valsts varas pārstāvji, šobrīd bankas Barclays pārstāvniecībā Viļņā strādā jau 1300 darbinieki.

Valsts piedāvātie stimuli ir nozīmīgs nosacījums, lai ieinteresētu starptautiskos finanšu koncernus. Lietuvas valdība piedāvā segt daļu izdevumu SSC personāla apmācībai, kā arī daļu darba algu.

Kādas ir Latvijas iespējas saņemt daļu Londonas mantojuma?

Latvijai vajadzētu koncentrēt savus spēkus, lai izveidotu konkrētu nozares nišas piedāvājumu, piemēram, reģionālajām otrā līmeņa bankām, kuras jau ir pārstāvētas Latvijā. Šāds piedāvājums ļaus valstij izveidot reputāciju finanšu pakalpojumu nozares dalīto pakalpojumu centru segmentā, kurš saskaņā ar ekspertu vērtējumu tuvāko piecu gadu laikā turpinās strauji pieaugt.

Polijas un Lietuvas panākumi lielā mērā ir bijuši atkarīgi no politiķu un amatpersonu aktivitātes. Ja Latvija vēlas gūt labumu no Brexit, nepieciešams jau tagad izmantot tās iespējas, kuras paveras saistībā ar spēku pārdalījumu finanšu tirgū.