Latvija par «bēgļiem» no Londonas necīnās

10 Maijs, 2017 Māris Ķirsons Dienas bizness

Finanšu pakalpojumi Lielbritānijas lēmums izstāties no ES ir sakustinājis finanšu sektoru, un sākusies cīņa par to, uz kurieni Eiropā tas pārcelsies; Latvija šajā pārdalē nepiedalās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Domnīcas Certus pētniece, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Marina Leklera (Marina le Clere). Viņa norāda, ka Brexit ietekmēs finanšu pakalpojumu sniedzējus, turklāt daudzas pilsētas un pat vairāku valstu valdības mērķtiecīgi strādā, lai pārvilinātu šīs kompānijas pie sevis.

Kāpēc ir tik liela ažiotāža tieši saistībā ar finanšu sektoru un tā iespējamajiem jurģiem?

Lielbritānija ir būtisks spēlētājs finanšu tirgū ne tikai ES, bet visā pasaulē, tās devums ES IKP ir tikai 17,5%, bet tā ģenerē 24% no visa ES finanšu sektora. Londonā notiek 60% no visiem kapitāla tirgus darījumiem. Lielbritānija ir sava veida ES investīciju baņķieris – 40% visu ES pensiju fondu izvietoti Lielbritānijā. Kā šāda nozīmīga finanšu kapitāla tirgus spēlētāja aiziešana no ES var būt bez sekām? Nevar, bet šīs sekas vēl nav īsti prognozējamas. Pašlaik Londona ir vislielākais finanšu centrs pasaulē, bet kopš 2011. gada, kad ES finanšu regulators pievilka skrūves (paaugstināja prasības), baņķieri pazaudēja 12% savu aktīvu. Rezultātā notika «pārcelšanās» un pieaugumu piedzīvoja Ņujorkas, Singapūras un Honkongas finanšu centri, ar ko konkurē Londona. Eksperti prognozē, ka Brexit rezultātā sarežģītākās finanšu operācijas no Londonas pārcelsies uz Ņujorku. Jāņem vērā, ka Londonā pašlaik ir koncentrēts pasaules finanšu krējums – BNP Paribas, HSBC, GP Morgan, Citibank, Goldman Sachs, Societe Generale utt. Tiek izteiktas prognozes, ka Londona finanšu centra līderes godu zaudēs un kļūs tikai par 3.-4. spēlētāju. Joprojām ir daudz nezināmo, bet nenoliedzami, ka finanšu sektors Lielbritānijā piedzīvos pārmaiņas.

Vēl viens būtisks aspekts ir tas, ka, ja banka atrodas vienā ES dalībvalstī, tad tā var veikt finanšu operācijas visā ES. Taču Brexit rezultātā šīs tiesības Lielbritānijā bāzētajām finanšu iestādēm noteikti samazināsies vai pat pazudīs. Šodien gan vēl pāragri spriest par to, kādas varētu būt Londonā strādājošajām finanšu iestādēm tiesības darboties ES. To noteiks sarunas starp ES un britiem. Tas nozīmē, ka finanšu institūcijām, ja tās vēlēsies apkalpot klientus ES, būs nepieciešams juridiski atrasties kādā no dalībvalstīm, kur būtu finanšu darījumiem tikpat atbilstoša infrastruktūra, kāda tā ir Londonā. Pašlaik par šādām vietām, uz kurieni varētu pārcelties Londonā bāzētās finanšu institūcijas, tiek minēta Frankfurte pie Mainas (Vācija), Parīze (Francija), Luksemburga (Luksemburga), Amsterdama (Nīderlande) un Dublina (Īrija). Savu kandidatūru piedāvā arī vēl citas lielpilsētas, piemēram, Madride (Spānija). Klusām savas ambīcijas šī finanšu centra pārdalē cenšas apmierināt arī Polija. Ir skaidrs, ka visas Londonā bāzētās finanšu institūcijas nevarēs pārcelties uz vienu vietu jebkur Eiropā, jo tādas iespējas vienkārši nepiedāvā un nespēs piedāvāt neviena lielpilsēta. Tas nozīmē, ka būs vairākas vietas, uz kurieni notiks pārcelšanās. No tām kompānijām, kuras jau ir paziņojušas, ka pametīs Londonu, visvairāk par savu nākamo centrālo ofisa vietu izvēlējušās Frankfurti pie Mainas. Piemēram, šādi rīkojās Goldman Sachs, vienlaikus, atkarībā no sarunu rezultāta, paturot vaļā pārcelšanās apjomu, taču saglabājot savas struktūras citās Eiropas lielpilsētās. Lai arī par ļoti ticamu un pievilcīgu vietu tiek uzskatīta Parīze, tomēr ārkārtas situācija Francijā un vēl jo vairāk ne pārāk viesmīlīgā (solot to darbību aplikt ar papildu nodokļiem) francūžu attieksme pret finanšu iestādēm mazina tās priekšrocības cīņā par Londonā mītošo finansistu piesaistīšanu. Protams, ienākuma (gan uzņēmuma, gan iedzīvotāju) nodokļu apmērs ir svarīgs kompānijām, kuras meklē sev jaunu mājvietu, tomēr tikpat svarīga ir arī piedāvātā infrastruktūra un labi attīstīts tirgus. Piemēram, investīciju fondiem pašlaik pievilcīgākā šķiet Luksemburga.

Labi, Parīze, Luksemburga, Frankfurte pie Mainas, Madride, bet minējāt arī Poliju?

Jāņem vērā, ka pārmaiņas finanšu pakalpojumu jomā jau ir sākušās pirms vairāk nekā 10 gadiem. Proti, pēc piedzīvotās krīzes 2008. gadā finanšu sektora peļņa saruka, un tas piespieda šī sektora uzņēmumus meklēt iespējas optimizēt savas izmaksas. Tieši tāpēc finanšu iestādes savus servisa centrus sāka izvietot lētākās valstīs nekā Lielbritānija. Polija šajā kontekstā ir interesants piemērs, kura jau pēdējos 10 gadus cenšas pie sevis izvietot finanšu iestāžu servisa centrus, kuri tieši nav saistīti ar klientu apkalpošanu, bet nodarbojas tieši ar atbalsta funkcijām, tur vienlaikus ir salīdzinoši mazākas izmaksas nekā banku mītnes zemēs. Jo īpaši strauji šis process aizsākās pēc informācijas tehnoloģiju revolucionāras attīstības pirms 10-12 gadiem, bet pašlaik to uz priekšu dzen tieši mazāku izmaksu jautājums. Polija mācījās no šīs jomas pioniera Īrijas, kur mājvietu savulaik rada lielas ASV korporācijas, lai strādātu ES, vienlaikus īri runā angļu valodā un nav arī tālu no Londonas. Polijas gadījumā šie servisa centri pat nav izvietoti Varšavā, bet gan Lodzā, Krakovā un citās pilsētās. Lai ārzemnieki kā servisa centru vietu izvēlētos Poliju, tiem tika radīti ne tikai atbilstoši apstākļi, infrastruktūra, ES struktūrfondu atbalsts, bet arī piedāvātas nodokļu atlaides. Rezultātā daudzu lielo finanšu institūciju servisa centri atrodas Polijā, kur katrā strādā 300–5000 darbinieku. Piemēram, Credit Suisse pavisam nesen atklāja savu otro servisa centru, kas atrodas Varšavā. Tomēr Polija ar to nav mierā, un premjera vietnieks jau ir noteicis finanšu servisa centru mērķi 2020. gadā – 300 000 darbinieku. Polijas vicepremjers (bijušais baņķieris) pēc pērn notikušā referenduma nekavējoties apmeklēja Londonas finanšu centru un tikās ar tajā izvietoto kompāniju vadītājiem.

Lietuva arī jau ir ielikusi «kāju» durvīs!

Polijas piemēram cenšas sekot arī Lietuva. Barclays Bank servisa centrs Viļņā jau strādā kopš 2009. gada, tagad tajā jau ir ap 1300 darbinieku. Savulaik minētā banka servisa centra izvietošanai vērtēja arī Latviju, bet izvēlējās dienvidu kaimiņvalsti. Latvijā arī divu – SEB un DnB – banku servisa centri ir, kur katrai šeit strādā apmēram 300 darbinieku. Piemēram, DnB apkalpo Norvēģiju. Baltijā būtiskākā problēma ir cilvēkresursi – šobrīd servisa centri bieži ir pirmā darba vieta augstskolu absolventiem, kuri saprot, ka visu mūžu šo darbu nedarīs. Kadru mainības problemātiku sapratusi ir Polija un Lietuva, kur pēdējā, piemēram, ir atvērusi kopā ar Barclys Bank speciālu apmācību programmu augstskolā, lai varētu nodrošināt kadru pieplūdumu šiem centriem. Jārēķinās arī, ka darbaspēks Latvijā kļūst arvien dārgāks.

Latvija šajā cīņā nepiedalās?

Latvija varētu piedalīties cīņā par šo ārpakalpojumu servisa centru piesaisti, jo to pieaugums visā pasaulē tiek lēsts apmēram par 14% līdz 2020. gadam. Protams, diez vai Latvija varētu pacīnīties par tādu globālo finanšu korporāciju kā Citibank vai Goldman Sachs servisa centru izvietošanu šeit, taču otrā un trešā līmeņa banku servisa centrus piesaistīt varētu. Konkurence ir pamatīga gan no Lietuvas, gan no Polijas, pēdējā laikā arī no Rumānijas. Ja Latvija vēlas piedalīties cīņā par servisa centru piesaisti, tad ir nepieciešamas apmācību programmas otrā-trešā kursa studentiem, kvalificēti pasniedzēji. Bez tam ir nepieciešama infrastruktūra, kuras Latvijā nav, un tas attiecas ne tikai uz biroja ēkām, bet arī uz kapitāla tirgu.

Pašlaik Latvijā ir SEB bankas un DnB bankas servisa centri, kuri arī sekmīgi strādā, tomēr valsts līmenī nav izrādīta interese par šo finanšu pakalpojumu servisa centru darbību, kas būtībā ir eksporta pakalpojums. Šie labie piemēri arī netiek izmantoti, lai piesaistītu citus šāda veida pakalpojumu centru izveidei Latvijā.

Vai Latvija no šīs kapitāla migrācijas var iegūt?

Citu valstu politiķi ir bijuši aktīvāki, bet tas vēl nenozīmē, ka viss ir zaudēts. Lai piesaistītu tos finanšu pakalpojumu uzņēmumus, kuri Brexit dēļ būs spiesti pārcelties uz kādu no ES dalībvalstīm, būs nopietni jāpacīnās un jārisina darbaspēka pieejamības, infrastruktūras – tostarp biroja telpu – jautājumi, iespējams, arī jādomā par kādiem cita veida labumiem, ko piedāvāt šiem servisa centru izvietotājiem. Piemēram, Polijā un Lietuvā bija iespējas izmantot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu.

 

Publicēts 2017. gada 26. aprīlī laikrakstā Dienas bizness.

http://www.db.lv/finanses/bankas/latvija-par-begliem-no-londonas-necinas-462359?utm_campaign=footer_news&utm_source=ajax_loaded_bottom&utm_medium=articlename