Mazāki darbaspēka nodokļi joprojām ir pareizais ceļš

22 Septembris, 2016 Vjačeslavs Dombrovskis Delfi.lv

Laba nodokļu sistēma ir izaugsmi veicinoša, starptautiski konkurētspējīga, nestimulē izvairīšanos no nodokļiem, rada pietiekamus ieņēmumus valsts budžetā un sabiedrībā tiek uzskatīta par taisnīgu. Diemžēl, Latvijas nodokļu sistēmu iepriekš minētais raksturo ļoti nelielā mērā.

Mūsu nodokļu sistēma nav konkurētspējīga, salīdzinot ar kaimiņvalstīm Igauniju un Lietuvu. Latvijas uzņēmumus apgrūtina lielāks darbaspēka nodokļu slogs. Uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma ir ar viszemāko konkurētspēju. Piemēram, Igaunijā jau kopš 2000. gada darbojas nulles nodoklis reinvestētai peļņai, kas 2015. gadā ļāvis neatkarīgajai ASV nodokļu politikas pētniecības organizācijai “Tax Foundation” novērtēt Igaunijas nodokļu sistēmu kā viskonkurētspējīgāko OECD valstīs jau otro gadu pēc kārtas, norādot, ka “nozīmīgākā un konkurētspējīgākā Igaunijas nodokļu kodeksa iezīme ir uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma”.

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas Latvijā ir plašāk izplatīta, nekā Igaunijā un Lietuvā. Neskatoties uz ievērojami zemākām darbaspēka nodokļu likmēm un zemāku PVN likmi, Igaunijas nodokļu ieņēmumi procentos no IKP (33,8% 2015. gadā) ir lielāki nekā Latvijā (28,2%). Tas nozīmē, ka liela daļa Latvijas privātā sektora enerģijas un resursu tiek izšķērdēta, meklējot iespējas, kā izvairīties no nodokļiem, nevis tiek ieguldīta izaugsmē.

Otra nodokļu nemaksāšanas medaļas puse ir šādam nodokļu līmenim neadekvāti valsts budžeta ieņēmumi, īpaši ņemot vērā neatliekamās vajadzības izglītības, veselības aprūpes, aizsardzības jomās.

Tas viss ir uz darbspējas vecuma, iedzīvotāju skaita iespaidīgas samazināšanas fona, pateicoties gan nelabvēlīgajām demogrāfijas tendencēm, gan emigrācijai uz Rietumeiropu. Arī ekonomiskā izaugsme pēdējā laikā ir stagnējusi, par ko liecina Latvijas Bankas tikko pārskatītā Latvijas IKP pieauguma prognoze 2016. gadam – tagad tikai 1,4%. Kā norādīts nesenā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pētījumā, emigrācijas rezultātā ir samazinājusies konkurētspēja un palēninājusies ekonomiskā konverģence ar Eiropas Savienības valstīm – un Baltijas valstis tas skāris īpaši smagi. Turklāt SVF brīdina, ka “pastāv risks – emigrācija un lēnāka ienākumu konverģence var kļūt savstarpēji pastiprinošas”.

Pastāv ļoti nopietns risks nolaisties stagnācijas, augstu nodokļu un emigrācijas lejup slīdošā spirālē. Jauniešiem un darbspējīgiem iedzīvotājiem, turpinot pamest valsti, izaugsme stagnē, rodas nepieciešamība palielināt nodokļu ieņēmumus, ko valdība varētu risināt ar privātā sektora nodokļu sloga paaugstināšanu. Savukārt, augstāki nodokļi varētu veicināt vēl lielāku izvairīšanos no to maksāšanas, vēl lēnāku izaugsmi,un vēl plašāku emigrāciju. Nesen ieviestais “solidaritātes nodoklis” ir šīs tendences spilgta pazīme.

Kā izkļūt no stagnācijas, emigrācijas, augsto nodokļu apburtā loka? Nodokļu sistēma ir jāpārveido ar mērķi atjaunot ekonomikas izaugsmi un starptautisko konkurētspēju. Tas var notikt caur diviem mehānismiem. Pirmajā kārtā, konkurētspējīga sistēma palīdzēs piesaistīt investīcijas un cilvēkkapitālu, palielinot spēlētāju skaitu ekonomikā. Otrkārt, gudra sistēma novirzīs enerģiju un resursus, kas tiek tērēti, lai izvairītos no nodokļiem, produktīvām darbībām.

Protams, tam jānotiek veidā, kas atbilstu visām uzņemtām saistībām attiecībā uz budžeta deficīta apjomu. Un arī veidā, kas ir politiski pieņemams mūsu sabiedrībai, kurā valda liela nepatika pret uzņēmējiem un cilvēkiem ar augstiem ienākumiem. Saskaņā ar regulāri veikto SKDS pētījumu, gandrīz divas trešdaļas LV iedzīvotāju kopumā piekrīt apgalvojumam ka “Godīgā ceļā Latvijā nevar kļūt bagāts”.

Kā to izdarīt? Kopējais virziens ir skaidrs, jo ekonomistu vidū ir liela vienprātībā, kā nodokļus ir iespējams saranžēt pēc to negatīvās ietekmes uz ekonomisko izaugsmi. Šajā antitopā pirmo vietu ieņem uzņēmumu ienākuma nodoklis, kurš vislielākajā mērā var kavēt ekonomikas izaugsmi. Darbaspēka nodokļi ir otrs izaugsmi visvairāk bremzējošais nodoklis. Tam seko patēriņa nodokļi, piemēram, PVN un akcīzes nodokļi. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļi ir izaugsmei visdraudzīgākie.

Tādējādi, piemēram, OECD uzskata, ka “budžeta ieņēmumu ziņā neitrālai, un uz izaugsmi orientētai nodokļu reformai būtu jāparedz, ka nodokļu slogs tiek pārcelts no ienākuma nodokļiem uz nekustamā īpašuma vai patēriņam nodokļiem.”Protams, tas nav nekas jauns. Bet tas joprojām ir pareizs ceļš. Ir pienācis laiks reformēt un atjaunināt Latvijas nodokļu sistēmas konkurētspēju. Kā absolūts minimums, mums jāsamazina gan nodokļu sistēmas, gan iekasēšanas modeļa atpalicību no mūsu kaimiņiem (un konkurentiem) – Lietuvas, un sevišķi Igaunijas.

Bet liels jautājums ir vai mēs spēsim arī paši ieviest savā nodokļu sistēmā drosmīgus un inovatīvus risinājumus, ar ko varētu kļūt vairāk pievilcīgi mūsu reģionā. Kā to savulaik izdarīja igauņi pagājušā gadsimta 90. gados, ieviešot plakanu iedzīvotāju nodokļu sistēmu, ko vēlāk nokopēja vairākas Centrālas un Austrumeiropas valstis. Un 2000. gadā, (tie paši igauņi) ievieš nulles uzņēmuma ienākuma nodokli reinvestētai peļņai. Vai šoreiz no mūžīgi atpalikušiem spēsim kļūt pirmie?