Mērķis – 3000 IT absolventu gadā

11 Septembris, 2017 Uldis Spuriņš delfi.lv

Desmit gadus pēc digitālās revolūcijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir būtiski progresējušas. Tas ir acīmredzami. Tās ir izmainījušas cilvēku ikdienas dzīvi un uzņēmumu darbību, padarījušas iespējamus jaunus biznesa modeļus. Cik lielā mērā mēs spējam izmantot IKT radītās iespējas gan atkarīgs no mūsu prasmēm un iemaņām.

Vispieejamākās un daudz piepūles neprasošās ir IKT radītās izklaides iespējas. Tās mēs parasti izmantojam nepiespiesti un ar entuziasmu. Interešu grupas, tādas kā DQInstitute, norāda, ka šajā kontekstā būtiski attīstīt prasmes rūpēties par savu digitālo identitāti un reputāciju, kā arī drošību kopumā, bet izklaides industrijas piedāvāto saturu mēs varam sākt patērēt arī bez tām.

Ja par izklaidi ir jāmaksā patērētājam un IKT prasmes tikai paver jaunas iespējas, tad par IKT prasmēm, ko var pielietot darbavietā, maksā darba devējs. OECD pētījumi liecina, ka prasmes pielietot IKT informācijas iegūšanai un apstrādei, komunikācijai un praktisku uzdevumu veikšanai tiek novērtētas darbaspēka tirgū. Cilvēki, kas spēj atrisināt dažādas problēmas, izmantojot piekļuvi internetam un sociālajiem tīkliem, apstrādāt informāciju ar tam paredzētu programmatūru un prezentēt rezultātus digitālā vidē, saņem vairāk nekā tie, kuri to nespēj. Taču lielākie ieguvēji ir IKT jomas profesionāļi un uzņēmēji, kuri ir pieprasīti visā pasaulē. Latvijā IKT pakalpojumu nozarē vidējā alga ir par 62% augstāka nekā vidēji tautsaimniecībā.

Saskaņā ar pēdējiem ES novērtējumiem līdz 2020. gadam IKT speciālistu iztrūkums ES varētu sasniegt 500 000, un Eiropas Komisija vismaz politiskā līmenī ir atzinusi situāciju par problemātisku. Latvijā kopš 2008. gada nodarbinātība IKT pakalpojumu nozarē ir kāpusi par 84%. Savukārt ekonomikā kopumā nodarbināto IKT profesionāļu skaits ir pieaudzis par 46%. 2016. gadā IKT pakalpojumu nozarē bija nodarbināti 25,2 tūkst. strādājošo, no tiem lielākā daļa – datorprogrammēšanā, konsultēšanā un ar to saistītās darbībās, bet ekonomikā kopumā strādājošo IKT profesionāļu skaits bija sasniedzis 19,7 tūkst. IKT nozares uzņēmumi varētu nodarbināt vēl vairāk speciālistu un tāpēc jau vairākus gadus norāda uz saspīlējumu darbaspēka tirgū un sarežģījumiem, ar ko jāsastopas, meklējot jaunus darbiniekus.

IKT jomas robežas kļūst arvien neskaidrākas. Tādas IKT profesionālās prasmes kā algoritmiskā domāšana, datu analīze un programmēšana šodien ir noderīgas vairs ne tikai IKT uzņēmumiem, bet praktiski visās tautsaimniecības nozarēs. Piemēram, mūsdienu automašīnās gandrīz visas sistēmas tiek kontrolētas ar programmatūras palīdzību, un automobiļu ražotāji komplektē programmatūras inženieru komandas, kas strādā pie nākamo modeļu dizaina un dažādiem jauninājumiem. Farmācijas kompānijas veido programmatūru, kas palīdz atklāt jaunus medikamentus. Savukārt lauksaimniecība arvien vairāk balstās datu analīzē un automatizētas apsaimniekošanas tehnikas pielietošanā.

IT pamatstudiju programmas Latvijā ik gadu vidēji absolvē 670 jaunie speciālisti, taču ar to nav pietiekami. CERTUS prognozē: lai nodrošinātu nozares attīstību un apmierinātu citu nozaru pieprasījumu pēc IT speciālistiem, tuvākajos gados kopējo IT jomas beidzēju skaitu būtu nepieciešams palielināt līdz pat 3 000 gadā. Lielākās Latvijas augstskolas nevar sūdzēties par intereses trūkumu. Piemēram, Latvijas Universitātes Datorzinātnes bakalaura studiju programmu šovasar kā vēlamāko studiju vietu izvēlējās 321 reflektants, kas ir ievērojami vairāk nekā programmai paredzētās 220 budžeta vietas. Starp populārākajām ir arī Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un IT fakultātes piedāvātās bakalaura studiju programmas.

 

Pieteikumi un budžeta vietas Latvijas Universitātes bakalaura līmeņa programmās 2017./2018. akadēmiskajam gadam:

Datu avots: Statistika par pieteikumiem pamatstudiju programmās (www.latvija.lv)
Piezīmes: Attēlā apkopoti dati par LU bakalaura līmeņa programmām, kurās budžeta vietu skaits ir lielāks par 15. Pieteikumi studijām maksas programmās nav iekļauti. Psiholoģijas studiju programmā norādīta profesionālās un akadēmiskās bakalaura programmas pieteikumu un budžeta vietu summa.

IT grafiks

 

Diemžēl liela daļa studentu, kas uzsāk studijas, tās nepabeidz. Latvijas Universitātes dati liecina, ka pēc pirmā semestra tiek atskaitīti apmēram 30% no LU IT pamatstudiju programmās uzņemtajiem studentiem, bet pēc otrā semestra – vēl aptuveni 15% studējošo. Situācija ir līdzīga arī citās Latvijas augstskolās. Atbirušo skaitu ilgtermiņa periodā var mazināt, uzlabojot nākamo studentu priekšzināšanas matemātikā un citos STEM priekšmetos, iespējams, arī īstermiņā – pilnveidojot atlases procesu un individuāli strādājot ar studentiem, kuriem ir grūtības iekļauties studiju procesā.

Savukārt IT studentu un līdz ar to arī beidzēju skaitu var palielināt, piesaistot cilvēkus, kuri dažādu iemeslu dēļ studēt IT jomā šobrīd neizvēlas. Piemēram, ar tādu iniciatīvu kā Riga TechGirls palīdzību, īpašu uzmanību pievēršot meitenēm, kuru īpatsvars IT nozarē ir salīdzinoši mazs, vai līdzīgi kā Hārvarda Universitātē ASV, piedāvājot visu specialitāšu studentiem ievadkursu datorzinātnē, kas fokusētos uz abstraktās un algoritmiskās domāšanas attīstību, datu strukturēšanu un programmēšanu. Taču bez studentu piesaistīšanas no ārvalstīm mērķi – 3 000 absolventu gadā – sasniegt nebūs iespējams.

Lai to panāktu, sadarbībā ar IKT uzņēmumiem būtu nepieciešams izveidot jaunu vai pielāgot kādu no esošajām augstskolu IT studiju programmām. Radītajam piedāvājumam būtu jābūt finansiāli konkurētspējīgam ar precīzi iezīmētām karjeras iespējām pēc studiju beigšanas. Tāpat programmai būtu jābūt pretimnākošai attiecībā uz apmācību valodu, ļaujot studijas uzsākt svešvalodās.